Rīga Livonijā

Bīskaps Alberts panāk Dānijas karaļa atteikšanos no Rīgas, bet par bīstamu konkurentu jau ir kļuvis Zobenbrāļu ordenis un arī paši rīdzinieki cenšas saglabāt savu patstāvību. Lai risinātu konfliktu, Rīgā 1225. g. ierodas pāvesta kūrijas vicekanclers Modenas Viļums. Galvenais rīdzinieku guvums ir 1211. g. piešķirto Gotlandes tiesību attiecināšanu uz visiem namniekiem.

Pēc Zobenbrāļu ordeņa sakāves Saules kaujā pretenzijas uz Rīgas pilsētu izvirza jaunizveidotais Livonijas ordenis. Lai nepieļautu feodālo senjoru nostiprināšanos, rāte pieņem lēmumu, ka gruntsgabalus Rīga var pārdot tikai namniekiem.

60. – 70. g. saasinās attiecības starp ordeni un arhibīskapu ( 1269. g. ordenis arestē arhibīskapu Albertu otro Suerberu ). Pēc atbrīvošanas 1271. g. Alberts otrais un vēlāk arī viņa pēcteči meklē rīdzinieku atbalstu. Rīgas pilsēta sūdzējās pāvest kūrijai Romā, ka Livonijas ordenis tracē tirdzniecības attīstību ( ordeņa brāļi ņemot muitas no rīdzinieku precēm un paši tirgojoties ). 1297. g. konflikts pārauga karā ( 1297. – 1330. g. )

Pilsētas ekonomiskais pamats bija tirdzniecība. 1282. g. Rīga iestājas Hanzā. Galvenie tirdzniecības partneri bija Lībekas tirgotāji un holandieši, galvenās eksportpreces vasks un zvērādas, lini un kaņepāji. Importpreces – audumi, siļķes, sāls, vīns un alus, metāli. Rīgas amatniecība bija samērā sīki specializēta, cestures avotos galvenokārt minēti – kalējji, maiznieki, miesnieki, metālapstrādātāji, drēbnieki, kurpnieki u.c. Amatnieki bijas apvienoti cunftēs, kuras iespējams, sāka veidoties jau 13. gs. Sadzīves unkultūras tradīcijas spilgti izpaudās kopīgu svētku svinēšanā. 1211. g. pie Doma baznīcas dibināta pirmā skola, kura mācības notika latīņu valodā . Noteicošie stili arhitektūrā – romānika un gotika.

Pēc 1211. g. rīdzinieki apvienojas ģildēs, pirmās – Svētās trīsvienības un Svētā krusta ģilde. 13. gs. beigās izveidojās Melngalvju brālība ( neprecētu ārzemju tirgotāju apvienība, kuras patrons bija sv. Maurīcijs ).

Visu 14.gs. Rīgas arhibīskapi turpina cīnīties par savām tiesībām pilsētā. Rīdzinieki ordeņa un Rīgas arhibīskapa centienus iegūst dominējošo lomu pilsētā izmanto dažādu privilēģiju iegūšanai. 14.gs. 70 os gados atkal atsākas nesaskaņas starp pilsētu un ordeni, jo Rīga cenšas mazināt sava feodālā senjora varu. Lai izbeigtu nesaskaņas Livonijā, 1397.g. pāvests izdod bullu, kura mazināja arhibīskapa ietekmi. Par arhibīskapiem varēja kļūt tikai ordeņa brāļi. Līdz ar to arhibīskapijas suverenitāte tika iznīcināta. Svarīgos politiskos notikumos Rīgas rāte bija spiesta rēķināties ar tirgotājiem un amatniekiem. 1354.g. tiek dibināta Lielā Ģilde. Amatnieki (meistari) apvienojās Mazajā Ģildē. 14.gs vidū Rīgu izsludina par visu tranzītpreču izkraušnas vietu Rīgas tirgotāji kļūst par starpniekiem. Galvenās eksportpreces bija vasks un zvērādas, galvenā importprece audumi (pārsvarā no Flandrijas). Arī 14.gs. tirdzniecība ir galvenā nodarbošanās nozare Rīgā.