Rīgas fondu biržas vēsture

Vērtspapīru tirgus Latvijā nepastāvēja līdz pat 20. gadsimta 30. gadiem, jo valsts saimnieciskā politika neveicināja vērtspapīru tirgus rašanos. Tikai 1937. gadā darbu sāka Rīgas biržas fondu nodaļa. Tomēr posms līdz otrajam pasaules karam bija pārāk īss, lai izveidotos stabils vērtspapīru tirgus. 1940. gadā pēc padomju okupācijas birža izbeidza darbību.

Pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas Fondu biržu no jauna nodibināja 1993. gada decembrī, un tūlīt pat aizsākās darbs pie piemērotākā biržas modeļa izvēles. Ciešā sadarbībā ar Parīzes biržu un Francijas Centrālo depozitāriju tika izstrādāts G 30 prasībām atbilstošs tirdzniecības modelis un cenu noteikšanas mehānisms līdzīga sistēma jau veiksmīgi darbojās Polijā, Čehijā un Lietuvā. 1995. gada 25. jūlijā notika pirmā tirdzniecības sesija. Tirdzniecības sistēma balstās uz pieprasījumu un piedāvājumu. Tirdzniecības pirmsākumos cenu noteica tikai reizi dienā. Tagad sistēma atļauj tirgoties reālā laika režīmā par mainīgām cenām, izmantojot publisko uzdevumu grāmatu. Brokeri biržas sistēmai pievienojas no savas darba vietas birojā caur datortīklu. Tirdzniecība biržā norit uz AS 400 modeļa lieljaudas datora.

Līdztekus ierasto biržas funkciju nodrošināšanai, Rīgas Fondu birža aktīvi iesaistījusies publiskās privatizācijas programmas īstenošanā, jo valsts uzņēmumu publiskā privatizācija par privatizācijas sertifikātiem paver jaunas iespējas fondu tirgus attīstībai Latvijā. Latvijas Privatizācijas aģentūra izvēlējusies Rīgas Fondu biržu par publiskā piedāvājuma izsoļu rīkotāju. Vairums patlaban biržā kotēto uzņēmumu tur nonākuši publiskās privatizācijas rezultātā. Ar publiskās privatizācijas programmas palīdzību ap 4.6% Latvijas iedzīvotāju kļuvuši par uzņēmumu akcionāriem.

Vidējais apgrozījums sesijā (m LVL) 0.07 0.21 0.2

Tagadējā Rīgas Fondu birža atrodas vienā no Vecrīgas prestižākajiem namiem Biržas ēkā.

18. gs. 40. gados, tirdzniecības apjomiem palielinoties, radās nepieciešamība pēc īpašām telpām biržai. 1851. gada 24. aprīlī Biržas ģenerālsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu būvēt atsevišķu ēku biržas vajadzībām. Tika izveidota īpaša komisija zemesgabala izvēlei. 1852. gada 3. jūnijā ielika ēkas pamatakmeni. Ēka tika pabeigta 1856. gada 4. oktobrī.

Biržas nams celts renesanses laikmeta Venēcijas palaco stilā. Par bagātīgo arhitektūru jāpateicas Vidzemē dzimušajam Pēterburgas arhitektam Haraldam Bossem. Eklektisma stila izvēle nav nejauša Venēcija savos uzplaukuma gados, kas sakrita ar renesansi mākslā un arhitektūrā, vienmēr ir bijusi tirgotāju un jūrasbraucēju bagātības simbols. Tieši to arī Rīgas tirgotāji vēlējās redzēt iemiesotu savā Biržas jaunceltnē.

Apakšējā stāvā izvietojās Biržas halle, beletāžā konferenču zāle, balkonu istaba, balles zāle un ēdamistaba. Lielo zāļu apdarē tika izmantots mākslīgais marmors un zeltījumi, un tās bija vienas no greznākajām Rīgā.

Rīgas biržas ēka bija viens no nozīmīgākajiem Biržas ieguldījumiem Rīgas arhitektūras vēsturē.