Rīgas nami

Celta 1225.g. Ķieģeļu celtne, kas raksturīga pārejas posmam no romānikas uz gotiku. Ir uzskats, ka Doma baznīcas un Jēkaba baznīcas darbus vadījuši vieni un tie paši meistari. Jēkaba baznīcas tornis, būdams vara, zem klajajām debesīm ir paguvis apsūbēt. Baznīcas tornis ir 86 m augsts. Pēc Reformācijas Jēkaba baznīcā pirmo reizi notiek dievkalpojums latviešu valodā.

Poļu laikos pēc Stefana Batorija rīkojuma baznīca tika atdota katoļiem, jezuīti izvērta aktīvu pretreformācijas darbību. Paklausot karaļa pavēlei, Rīgas rāte 1584.g. beigās ieviesa pāvesta Gregorija XIII apstiprināto kalendāru un lika svinēt Ziemassvētkus pēc jaunā stila. Ģildes šo pasākumu uztvēra kā uzbrukumu namnieku politiskajām tiesībām un iejaukšanos ticības lietās. Un, kad 1584.g. Ziemassvētkos jezuīti noturēja dievkalpojumu Jēkaba baznīcā pēc jaunā stila, baznīcā iejaucās pilsētnieku pūlis, kas to izdemolēja un padzina baznīcēnus.

Gregoriāņu kalendāra ieviešana un Ziemassvētku piespiedu svinēšana pēc jaunā stila kļuva par tiešu iemeslu t.s. Kalendāru nemieriem, kas patiesībā bija iedzīvotāju cīņa pret pilsētas patriciātu un rātes kungiem. 1585.-1589.g. nemieri bija arī cīņa pret Polijas varu un tās katolizācijas politiku. Pēc izrēķināšanās ar opozīciju 1589.g. 26.aug. tika noslēgts Severina līgums, ar kuru visumā tika atjaunota rātes darbība, tika atļauts pilsētā atgriezties jezuītiem, kuriem atdeva atpakaļ nemieru laikā atņemto Jēkaba baznīcu.

Šobrīd Jēkaba baznīca ir Rīgas katoļu centrs, te dievkalpojumus vada Romas katoļu baznīcas monsinjors J.Pujāts.

Viduslaiku Rīgas nomalē, kuru apdzīvoja amatnieki, pēc kuru nodarbošanās ielas ieguva savus nosaukumus, bijusi arī Maiznieku iela, kur šodien atrodam dažādos laikmetos celtas dzīvojamās ēkas. Mazajā Pils ielā cieši ar sānsienām piespiedušies cits pie cita 3 nami, varbūt tāpēc tie ieguvuši Trīs brāļu nosaukumu.

Vecākais no brāļiem (Nr.17) celts ap 1490.g. Tam ir kāpņveida zelmenis ar gotiskām nišām, portāla priekšā ir vertikāli novietoti soli ar akmens plāksnēm galos. Šīs plāksnes jeb piedurvju akmens stabi ir gandrīz vai vienīgais mājas rotājums. Šajā ēkā bija viena liela telpa ar augstiem koka griestiem, te ritēja gan darbs, gan tirdzniecība, gan sadzīve. Tā ir vienīgā telpa oriģinālā, kas saglabājusies no 15.gs.

Nr.19 - nams uzcelts 1646.g., izveidotais portāls ar uzrakstu: "Soli deo gloria!" pie ieejas - 1746.g. Ēkas fasādei holandiešu manierisma iezīmes (restaurēta pēc J.K.Broces 1785.g. zīmējuma). Atšķirībā no iepriekšējās ēkas virs halles atradās plaša zāle ar lieliem sīkrūšu logiem, dzīvojamās telpas izvietotas arī otrā stāvā pagalma pusē. Tātad cilvēkiem rūpēja ne tikai mājas lietderīgums, bet arī komforts.

Nr.21 - ēka savu tagadējo izskatu ieguvusi 17.gs.b. Celtnei ir barokāls liektas formas zelminis, katrā stāvā iekārtoti mazi dzīvokļi. Uzmanību...