Rīgas raj

Pēc savienības sabrukšanas, Rīgas reģionu un pārējo teritoriju, kas tagad veido Latvijas valsti, pakļāva Polija, Zviedrija un 18. gadsimta laika Krievijas cariste. Tikai 19.dasimta beigās un 20.gadsimta sākumā, Krievijas caristes valdīšanas beigu periodā, Rīgas reģions sāka pieņemt tagadējo vizuālo izskatu un izveidoja ekonomiskās struktūras pamatus.

Iedzīvotāju skaita ziņā Rīgas reģions ir lielākais Latvijā. Tajā dzīvo 1 098 719 cilvēku jeb 47,1% no visiem valsts iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, ka Rīgas reģionā ir valstī vislabvēlīgākā vide ekonomikas attīstībai, kā arī salīdzinoši zems bezdarba līmenis, tomēr ir zemākais dzimstības līmenis: 6,4 uz 1000 iedzīvotājiem.

Rīgas reģions ir bagāts ar visdažādākajām iespējām tūrisma jomā. Tā kā Rīgas reģionā ietilpst gan izsenis slavenais kūrorts Jūrmala, gan Rīga, gan arī lauku rajoni, kuros sāk attīstīties lauku tūrisms, ir plašas iespējas gan izmantot kultūras un izklaides iespējas, gan investēt līdzekļus šīs jomas tālākajā attīstībā. Sākumstadijā ir ūdenstūrisma attīstība.

Rīgas reģionā ietilpst gan senlaicīga pilis, gan dabas liegumi un rezervāti. Jau izsenis šī teritorija ir iecienīts tūristu apmeklējuma mērķis. 

Daudzu gadsimtu laikā Rīga ir bijusi svarīgākais tirdzniecības un transporta centrs Baltijas jūras austrumu krastos. Pēc apgrozījuma Rīgas, Skultes un Salacgrīvas tirdzniecības ostas ir starp sešām lielākajām Latvijas ostām. Rīgas starptautiskā lidosta nodrošina tiešos reisus uz 16 pilsētām 13 valstīs, kamēr ar autobusu vai pa dzelzceļu var nokļūt septiņu valstu lielākajās pilsētās. Rīgas pasažieru osta, kas atrodas pašā pilsētas centrā, tikai pāris minūšu gājienā no vēsturiskās vecpilsētas, piedāvā plašas attīstības iespējas.

Nenoliedzami, vislielāko ieguldījumu reģiona ekonomikā sniedz reģiona metropole. Rīgas pilsētas īpatsvars Latvijas rūpniecības kopprodukcijas kopapjomā ir 54,1 %. Rūpniecības produkcijas kopapjoms 2000. gadā bija Ls 854,6 milj. Galvenās tautsaimniecības nozares ir: tranzīts, finanses, enerģētika, pārtikas rūpniecība, farmaceitiskā rūpniecība, koksnes izstrādājumu ražošana, izdevējdarbība un poligrāfiskā rūpniecība, mēbeļu rūpniecība, tekstilizstrādājumu ražošana, sakaru iekārtu ražošana. Rīgas ostā ir vērojams kravu apgrozījuma pieaugums 13,4 milj. tonnas 2000. gadā (salīdzinot ar 1997. gadu kravu apgrozījums palielinājies par 0,2 milj. tonnu).

Rīgas reģionā atrodami dažādi derīgie izrakteņi: dolomīts, ģipšakmens, māls, grants, kūdra. Ir ievērojami dzeramā ūdens pazemes krājumi. Reģions ir bagāts arī ar minerālūdens atradnēm.

Rīgas reģions, pateicoties jūras tuvumam un Daugavai, kas šķērso reģionu, ir perspektīvākais gan investīciju ieguldīšanas, gan ekonomiskās attīstības ziņā. Reģiona metropolē Rīgā atrodas valstij nozīmīgi objekti ostas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa stacija, galvenās transporta maģistrāles. Reģiona kontekstā kā viens no svarīgākajiem objektiem jāpiemin arī Salacgrīvas zvejas osta, kas atrodas Limbažu rajonā, gleznainajā Vidzemes jūrmalā.

Rīgas reģionā ir plašs ceļu tīkls, ieskaitot svarīgo Via Baltica maģistrāli, dzelzceļa līnija, kas savieno reģiona lielākās pilsētas. Tas nozīmē, ka dodoties no vienas reģiona vietas uz kādu citu, ceļā nav jāpatērē vairāk kā stunda. Pieaugošs vietējo un ārzemju uzņēmumu skaits investīcijām izvēlas ne tikai Rīgu, bet arī citas reģiona vietas. Piemēram, Tukumā somu, zviedru, vācu un franču kapitāls palīdz attīstīt pārtikas, tekstilizstrādājumu un metāla konstrukciju ražošanu. Kopuzņēmumos, kuros apvienojušies latviešu, zviedru un dāņu uzņēmumi, ražo kartupeļu cieti un koksnes produkciju Alojā un Limbažos. Uzņēmumi ar zviedru un vācu kapitālu strādā celtniecības nozarē un kokmateriālu ražošanā citās Rīgas reģiona vietās.