Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II fāze

Ņemot vērā iepriekš teikto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija savā izdevumā “Vides projektu vadība Latvijā” sniedz sekojošu definīciju: “Projekts ir “veids, kā kaut ko izdarīt” jeb “darba shēma”. Projekts tiecas sasniegt konkrētu mērķi, virzoties no noteikt sākuma punkta, iekļaujoties noteiktās laika robežās un izmantojot konkrētu ieguldījumu (piem., naudas, personālu). Tas ir līdzeklis, ar kuru idejas un politikas mērķi tiek pārvērsti praktiskā realitātē”.

1) Projekta novitāte ir pazīme, kas ļauj atšķirt projektus no neprojektiem. Parasti par projektiem sauc tikai jaunus uzdevumus, kuri izvirzīti pirmoreiz vai arī atkārtojas tikai daļēji un kuru realizācijas nosacījumi būtiski atšķiras no parasti pieņemtajiem. Šādus uzdevumus var veikt ierastās darba organizācijas kārtībā ir neiespējami vai grūti, jo problēma ir iepriekš nerisināta.

2) Mērķorientācija. Projekta mērķis ir iepriekš izplānots vēlamais stāvoklis, kāds ir reāli jāsasniedz projekta norises rezultātā. Projekta mērķis sastāv no trim pamatelementiem: kvalitātes, laika un izmaksām. Projekta kvalitāte norāda, kādam ir jābūt sasniedzamajam rezultātam. Projekta realizācijai parasti paredz laiku, kuru bez īpašas atļaujas nedrīkst pārsniegt. Parasti projekta laiks norāda, cik ilgā laikā projekts tiks realizēts (mēneši, gadi utml.). Projekta izmaksas ir projektam paredzētā naudas summa, kuru drīkst iztērēt, lai noteiktajā laikā sasniegto vēlamo rezultātu vēlamajā kvalitātē. Projektu izmaksas vienmēr iedala tiešajās (materiālu iegādei, administrācijas izmaksām utt.) un netiešajās. Visi trīs mērķa elementi ir savā starpā saistīti un konkurējoši. Piemēram, ja vēlas saīsināt projekta laiku, nepasliktinot kvalitāti, tad projekta izmaksas parasti palielinās. Tomēr katrā atsevišķā projektā var izvirzīt galveno prioritāti no šiem lielumiem, piemēram, vienam projektam svarīgāka ir augstāka kvalitāte, citam izmaksu samazināšana utt.

3) Ierobežots termiņš ir projekta ierobežojums termiņā. Katram projektam ir noteikts sākuma un beigu termiņš, kā arī katra apakšuzdevuma termiņi. Tomēr ir arī tādi projekti, kuriem beigu termiņu precīzi noteikt nevar, jo projekta izpildes laiks ir ilgs, piemēram, zinātniski pētnieciskie darbi.

4) Resursu ierobežojums ir saistīts ar materiāliem, personālu un finansēm. Izstrādājot projektu ir noteikts nepieciešamais finansējums, cik cilvēki (personāls) piedalīsies projektā un kādi materiāli tiks izmantoti, lai sasniegtu projekta mērķi.

5) Kompleksitāte un dinamiskums nozīmē, ka projekta veidā risināmais uzdevums ir apjomīgs, sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem apakšuzdevumiem, kuru saturu un attiecības projekta gaitā var dinamiski mainīt.

6) Strapdisciplinaritāte ir nepieciešamība iesaistīt uzdevuma realizācijā dažādu profesiju speciālistus no vairākām struktūrām. Tas nozīmē, ka projekta realizācijas gaitā piedalās vairākas struktūrvienības, kuru kopējā darba rezultātā tiek sasniegts projekta izvirzītais mērķis.

7) Specifiskā darba organizācija ir viena no projekta raksturīgākajām pazīmēm. Projekta specifisko darba organizāciju veido trīs pamatelementi: projekta vadītājs, projekta komanda un projekta vadības komiteja. Projekta vadītāja kompetencē ir apspriest jautājumus ar projekta vadības komiteju, plānot un uzraudzīt projekta izpildi, sagatavot priekšlikumus projekta vadības komitejai par izmaiņām projektā, koordinēt projekta līdzstrādnieku darbu utml. Tas nozīmē, ka no projekta vadītāja lielā mērā ir atkarīgs vai projekts tiks veiksmīgi realizēts vai nē.