Riigas kalni

1828.g. Rīgai pievienoja Āgenskalna dienviddaļu pie Mazās Nometņu un Mārupes ielas. 19.gs. vidū no Āgenskalna līča atklāja kuģīšu satiksmi ar labo Daugavas krastu. Līdz 1885.g. Āgenskalnā bija Rīgas garnizona vasaras nometnes, kas devušas vārdu Nometņu ielām. 1890.g. uzcelts bāreņu nams (tagad Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte), kas devis vārdu Bāriņu ielai. Kopš 1898.g. rajona centrā darbojas tirgus, tagadējā ēka uzbūvēta 1911. 24.g. 1910.g. atklāta 2.pilsētas slimnīca (tagad Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca).

1923. 24.g. tramvaja līnijas izbūves dēļ nojauktas Māras dzirnavas, kas 1902.g. bija pārgājušas uz tvaika dzinējspēku, taču Māras dīķis nav nolaists. 20.gs. 30.gados Āgenskalnu skāra Slokas ielas sākuma un Dzirciema Melnsila ielas caurlauzuma izbūve. 1944.g. 19.septembra naktī bijušā Holma tekstilfabrikā Mazajā Nometņu ielā 16 pie Māras dīķa padomju aviācijas uzlidojumā gāja bojā vairāk nekā četrdesmit 16 17 gadu vecu latviešu jauniešu. Vācu okupācijas vara viņus bija pretlikumīgi iesaistījusi gaisa spēku palīgdienestā. Krievu okupācijas laikā vecu mitekļu un ierobežotas būvniecības dēļ Āgenskalns lielā mērā saglabāja savu veidolu un tika pārkrievots mazāk par vidusmēru.

Caur Āgenskalnu tek Mārupīte, tajā pirms 1226.g. uzplūdināts Māras dīķis (platība 5ha, vidusmēra dziļums 2,3m, lielākais dziļums 3,5m). Zemāk līdz ietekai Āgenskalna līcī Mārupītes gultne regulēta.

Tagadējā Āgenskalna apbūve veidojusies kopš 1812.g., kad bailēs no Napoleona karaspēka tuvošanās nojauca visas toreizējās Āgenskalna ēkas. Atjaunošana notika bez plāna, un par to liecina haotisks ielu tīkls senākā apbūves daļā starp Nometņu un Eduarda Smiļģa ielu. Tagad šī teritorija ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. 1853.g. Āgenskalnā bija jau 2,5 reižu vairāk ēku nekā 1788.g: 294 pret 112. 19.gs. beigās radies tagadējais rajona centrs ap Āgenskalna tirgu. Īpatns arhitektūras paraugs ir 20.gs. 20.gados celtās rindu mājas gar Liepājas ielu. Krievu okupācijas laikā apbūvētas pēdējās atklātās kāpas starp Mazo Nometņu ielu un dzelzceļu un starp Liepājas un Mārupes ielu, kā arī Daugavas ielejas nogāze gar Aleksandra Grīna bulvāri.

• Āgenskalna tirgus Nometņu ielā 64. Celts 1911. 14.g., arhitekts Reinholds Šmēlings, racionālais jūgendstils. Būvniecība pabeigta 1924.g.

• Hartmaņa muižiņa Kalnciema ielā 28/30. Celta 18.gs. beigās 19.gs. 1.ceturksnī baroka un klasicisma stilā.

• Paula Stradiņa Valsts klīniskā slimnīca Pilsoņu ielā 13. Celta 1908. 10.g. neogotikas stilā, arhitekts Reinholds Šmēlings.

Galvenās ielas ir Akmeņu, Bāriņu, Daugavgrīvas, Kalnciema, Liepājas, Mārupes, Melnsila, Mūkusalas, Nometņu, Ojāra Vācieša (vēsturiski Altonavas), Raņķa dambis, Slokas, Uzvaras bulvāris, Valguma.