Lāčplēsis
"Lāčplēsis" ir librets rokoperai pēc A. Pumpura eposa motīviem, sarakstīts 1986./87. gadā.
Varonis. Lāčplēsis ir varonis. Ļoti vilinoši ir, ķeroties pie kāda vispārzināma sižeta, pagriezt to ar kājām gaisā. Deheroizēt varoni. Šeit tas nav darīts. Lāčplēsis ir varonis, taču viņa mītiskā izcelsme nav uzsvērta (arī Rainis neuzsver Lāčplēša dzimšanu no lāčumātes), tomēr viņa spēks ir AUSĪS. Ne tāpēc, ka tās ir lāča ausis, bet tāpēc, ka tās ir dzirdīgas ausis. Lāčplēša ausu spēks ir tas, ka viņš dzird savu tēvzemi. Dzird tās sāpes un ciešanas, gaviles un vaimanas. Dzird, jūt, zina, saprot. Lai palīdzētu savai zemei, vispirms ir jādzird tās palīgā sauciens, lai mīlētu to, ir jādzird, jājūt. Lāčplēsis ir dzirdīgs pret skaistumu, pret netaisnību. Viņš dzird savu zemi un izsaka to. Viņš tēvzemi dzird tagadnē, pagātnē un nākotnē. Dzird savu laiku, ļaužu sāpi. Personificēts dzirdīgums. Kamēr viņš dzird, ar viņu netiek galā. Padarīt Lāčplēsi kurlu – „bez acu, bez ausu, bez valodas” – ir viņa pretspēku mērķis. Padarīts nedzirdīgs (ir taču tik daudzi kurluma veidi), viņš tiek atrauts no zemes, zaudē saikni ar to un kļūst vājš, tāpat kā Antejs – viņa grieķu radinieks.
Rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrāde notika 1988. gada 23. augustā, Rīgas Sporta manēžā.
Rokopera izdota arī CD formātā. Izdevējs - "Radio SWH L&M Ieraksti".
Recenzijas:
Zeltiņa G. Latviešu nacionālā rokopera kā nacionālais hīts
“Lāčplēsis”, rokopera. Librets (autores priekšvārds 5.-14.lpp), R., Sprīdītis, 1991.
Avotiņš V. Īrēju lāci privātpersonām // Teātra Vēstnesis, 1989, nr.1, 45.-46.lpp.
Kamergrauzis N. Pasaulei atvērts // Skolotāju Avīze, 1988, 21.septembris, 16.lpp.
Naumanis N. Laimīgu Jauno gadu! (par rokoperu) //Avots, 1989, nr.1, 32.-37.lpp, nr.3, 32.-35.lpp, nr.4, 45.lpp.
Šarkovska I. Krustcelēs // Māksla, 1989.,nr.1, 8.lpp.
Rokoperas “Lāčplēsis” 10. gadadienai:
Laganovskis G. Lāčplēsi gaidot // Rīgas Balss, 1997., 14.oktobris, 12.-13.lpp.
Rokoperai Lāčplēsis –10! Jeb Uz krustceļiem mazs bērniņš // Māksla Plus, 1998., nr.3, 90.-93.lpp.
