Roma nav mirusi – antīkā mantojuma atbalsis mūsdienās

Daudzas lietas no Romas pastāv un izmantojam vēl šodien, piemēram, kanalizācija, kolizeji (mūsdienās pazīstami kā arēnas vai halles), kā arī kukuļdošana un dīkdienība Romas sabrukšanas periodā bija lielā cieņā. Par augstu dzīves līmeni Romā jau liecina tas vien, ka tur ir kanalizācija. Romā varēja baudīt ērtu un pilnvērtīgu dzīvi. Darbu dara tavs vergs, Romā, katram vidusmēra cilvēkam bija vergs, jo tos bija salīdzinoši viegli iegūt, jo Roma ļoti bieži gāja kara gājienos. Izklaides iestādes arī netrūka. Teātru izrādes, kuras parasti izpaudās kā nāves soda izpilde, kolizejs, kurš tiek uzskatīts par arhitektūrisku brīnumu vēl mūsdienās, kurā varēja redzēt varenas cīņas, kurās piedalās gan cilvēki, gan dzīvnieki. Romā bija 100 dienas gadā svētku dienas, kuras visbiežāk bija milzīgas orģijas. Šī ir laime Romas dzīvē.

Romā tev bija teikšana tikai pār savu īpašumu, kā tas ir visur. Valsts lietās ietekme vienam cilvēkam no tautas, nedižciltīgam, bija ļoti maza. Amatpersonas jebkurā brīdī var veidot grozījumus likumos un paaugstināt nodevas, protams, šādus likumus parasti nodeva balsojumam tautas sapulcē, kura sastāvēja no korumpētiem bijušiem vergiem. Viena no retajām iespējām parastam Romas iedzīvotājam izsisties, bija doties karā, no kura atgriezies vesels, bez kropļojumiem, vai vispār neatgriezies. Romas sabrukšanas periodā Roma bija tīrākā elle, imperators sevis uzjautrināšanai varēja noslaktē pus Romu, ko Nero arī izdarīja. Pilsoņu kari, kuri izvērtās ielas slaktiņos. Šī ir Romas dzīves nelaimīgā puse.