Roma nav mirusi, Roma dzīvo dzīvo mūsos

Katrs cienigs cilvēks pazīst Romu un zin cik nozīmīgu vietu ta ieņem cilvēces vēsturē. Es piekrītu šim teicienam, kurš ie dzirdēts ļoti bieži: “Visi ceļi ved uz Romu!”.Roma , manuprāt, ir beigu sākums, sākuma gals. Tā ir nemirstoša, to pieminēs vienmēr neskatoties uz jauniem cilvēces sasniegumiem.

Daudzas lietas no Romas pastāv un izmantojam vēl šodien, piemēram, kanalizācija, kolizeji (mūsdienās pazīstami kā arēnas vai halles), kā arī kukuļdošana Romas sabrukšanas periodā bija lielā cieņā.

Romieši prata arī izklaidēties.Teātru izrādes, kuras parasti izpaudās kā nāves soda izpilde, kolizejs, kurš tiek uzskatīts par arhitektūrisku brīnumu vēl mūsdienās, kurā varēja redzēt varenas cīņas, kurās piedalās gan cilvēki, gan dzīvnieki..Nevar isti saskatīt Romas labo vai slikto pusi, no vienas puses tu dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, ar izklaidēm atpūtu un gandrīz bez rūpēm, no otras puses tev jāuztraucas vai imperatoram nav „aizvēries” un, vai tas nededzina nost visu pilsētu, ar visiem tās iedzīvotājiem.

Roma, kājau arī es teicu paliks cieņa vienmēr, jo Roma ir beigu sākums, sākuma gals. Vārdu Roma ir jāizrunā a cieņu, jo romieši tiešām mums ir atstājuši cienijamu ieguldījumu mūsdienām.

Neskatoties uz šo slikto romiešu dzīves pusi ir jāatceras vienmēr to, ka tieši romieši ieviesa mūsos kristietību, tieši viņi deva iedvesmu un ideju mūsdienu māksliniekiem no paaudzes paaudzē.