„Roma nav mirusi”: Romas ietekme mūsdienu kultūrā

A. Franss rakstīja: “Roma nav mirusi, tā dzīvo mūsos.” Šim apgalvojumam var pilnībā piekrist, jo jaunas paaudzes un laikmeti ir mantojuši romiešu sasniegumus mākslā, izglītībā, amatniecībā, literatūrā un citās nozarēs.

Senajā Romā pirmo reizi realizēja ideju, izveidot vienotu sabiedrību un civilizāciju. Tika uzsvērta doma, ka sabiedrībai jābūt vienotai gan politikā, gan ekonomiskajā ziņā. Mūsdienās šī ideja ir saglabājusies, tāpēc katras valsts vēlme ir, lai būtu vienota tauta.

Par Seno Romu vēl joprojām vēsta arhitektūra, kas saglabājusies līdz pat mūsdienām. Piemēram, mūsu ēras 75. 80. gadā celtais kolizejs, kur notika gladiatoru cīņas ir saglabājies kā arhitektūras piemineklis arī mūsdienās. Tāpat saglabājusies arī ideja par termām jeb pirtīm, kuras atrodamas Itālijā arī mūsdienās. Pirtis, protams, ir ne tikai Itālijā, bet arī daudzās citās valstīs, bet tās ir izveidotas dažādākas.

Saglabājusies un plaši lietota ir latīņu valoda. No tās ir pārņemti dažādi vārdi, kā, piemēram – credo, duo, benedictus, pater, populus, proffesor. Kā arī daudz izteicienu, piemēram – “Veni, vidi, vici”, kas nozīmē “Atnācu, ieraudzīju, uzvarēju”, “Amor vincita omnia”, kas nozīmē “Mīlestība uzvar visu”.