Roma: senās impērijas drupas un iedzīvotāji

30 000 vergu, amatnieku un inženieru vaigi sviedriem pūlējās piecus gadus, lai radītu Romas impērijas lielāko savam laikam modernāko amfiteātri.

Visiem Romas iedzīvotājiem tā bija brīvdiena. Bija pienācis laiks iesvētīt un atklāt ē, kurai jākļūst par pilsētas lepnumu. Tirgotāji cits par citu skaļāk piedāvāja augļus un atsvaidzinošus dzērienus skatītājiem, kuri steidz ieņemt labākās vietas. Tās atradās augstu, lai labi varētu redzēt amfiteātris centrā. Savukārt arēnā pēdējo reizi tikai uzirdinātas smiltis, kam bija jāuzsūc asinis – daudz asiņu. Milzīgā amfiteātra celtniecība bija ilgusi piecus gadus, un nu 80. gadā pēc Kr., tas bija pabeigts. Imperatora ložā sēdēja Tits, Romas impērijas pavēlnieks, kurš varēja lemt par katru pavalstnieku dzīvību vai nāvi. Kad viņš piecēlās, lai sveiktu 50 000 skatītājus, amfiteātri piepildīja sajūsma duna. Tits bija apsolījis romiešiem simts gadus ilgus svētku, kad amfiteātris būs gatavs, un tagad deva zīmi, ka svētkiem laiks sākties.

Atskanēja mūzika, un arēnu piepildīja savvaļas dzīvnieku bari – lauvas, lāči un pat tādi eksotiski radījumi kā degunradži. Vairākas dienas šie dzīvnieki bija turēti bez barības un ūdens, tādēļ bija nikni, kad arēnā sūtīja medniekus, lai viņi nogalina zvērus iespējami interesantākā veidā. Publika gavilēja: briesmīgās medības varēja sāktie. Drīz smiltis bija sarkanas no asinīm, taču pusdienas pārtraukumā vācās smiltis aizvāca un uzbēra jaunas.

Pēcpusdienas cēliena kulminācija bija gladiatoru cīņas. Atskanēja tauru skaņa, un gladiatoru kolonna maršēja gar imperatora Tita ložu. Nonākuši tās priekšā, viņi pacēla zobenus un sauca:„Nāvei nolemtie sveiciena tevi!”

Pēc tam sākās ilgi gaidītās cīņas – uz dzīvību un nāvi. Publika korī kliedza: „Nogalini, nogalini, nogalini!” vai arī:„saudzē viņu, saudzē viņu!”, ja cīņu zaudēja kāds no gladiatoriem, kas pirms tam bija cīnījies ļoti varonīgi.

Pēcpusdienā ārpus cīņu arēnas jau krājās līķu kaudzes. Romieši bija milzīgā sajūsmā. Pat visaugstākos amfiteātra solos izrādes norisi varēja redzēt un itin visu dzirdēt daudz labāk, nekā jebkurā citā no daudzajām Romas arēnām. Simt dienas, kamēr turpinājās svētki, Kolizejā noguldīja vairāk nekā 1000 cilvēku un 9000 dzīvnieku.