„Mērnieku laiki” ir pirmais reālistiskais mākslas meistardarbs latviešu literatūrā, tas ir savdabīgs un vienreizējs darbs visā latviešu pirmspadomju vārda mākslā.
Kaudzīšu romāns atšķiras no citiem 19. gadsimta latviešu reālistiskās prozas darbiem ar satīriski tverto, plašo laikmeta ainu, kas atveidota bagātā tipu galerijā. Brāļi Kaudzītes sakopojuši un ietvēruši savos romāna tipos veselai ļaužu grupai raksturīgas pazīmes un īpašības. Rakstura īpašību izcelšanai viņi ļoti plaši izmanto hiperbolu (skatīt 1. pielikumu), tomēr nekur nepārkāpj reālisma un ticamības robežas.
„Mērnieku laiku” mākslinieciskās izveides īpatnība ir arī tā, ka traģika tanī mijas ar komiku, nopietnais ar jautro. Šī iezīme izpaužas jau pašā laikmeta tvērumā. Ar mērnieku laikiem saistās arī daudz un dažādu jautru izdarību, pat anekdošu, un arī tos rakstnieki iepin savā vēstījumā. Kopā ar tautas anekdotēm, dažādiem nostāstiem un ticējumiem, kas ievīti romānā, sadzīves ainas tam piešķir ļoti konkrētu, savdabīgu attēlotā laikmeta kolorītu(skatīt 2. pielikumu). Taču autori necenšas smīdināt lasītāju ar lētiem, tukšiem jokiem, viņu smiekliem ir ne vien satīriska(skatīt 3. pielikumu), bet arī sociāla ievirze. Kā tēlu, tā sabiedrisku parādību vērtējumam brāļi Kaudzītes nereti pieiet no sociālā viedokļa, vērtē to nozīmi sabiedrības, visas tautas dzīvē. Progresīvi demokrātiskais vērtējums, ko autori devuši daudzām 70. gadu parādībām, ļauj „Mērnieku laikus” nosaukt ne vien par pirmo reālistisko, bet arī pirmo sociālo romānu latviešu literatūrā, turklāt ar ktitizētāja reālisma iezīmēm.
Paši autori „Mērnieku laikus” nosaukuši par stāstu; tā šis darbs dēvēts arī vairākās literatūrvēsturēs. Taču pēc savas būtības „ Mērnieku laiki” ir romāns. Pretstatā stāstam, kas atspoguļo vairākus notikumus galveno personu vienā dzīves posmā, romāns atspoguļo daudzu cilvēku dzīvi ciešā saistībā ar laikmetu, ar visu sabiedrības attīstības gaitu. Tajā redzam cilvēkus darbībā, sarunās, kā arī dvēseles pārdzīvojumos. Liela nozīme darbā ir laikmetam un videi, kas saista un vieno ļaužu likteņus, kuri veido romāna sižetiskās līnijas, kas – atšķirībā no stāsta – nereti ir plaši sazarojušās. Tā romāns dod pilnīgāku dzīves ainu.
Kompozicionāli „ Mērnieku laiki” veidoti pēc tā sauktā apļa principa – romāns iesākās ar to, ka Annuža ved mazo Anniņu pirmoreiz uz skolu, un nobeidzas ar Annužas nāvi. Mazās Anniņas pirmie un vecās Annužas pēdējie soļo dzīvē kā ietvarā ieslēdz romānā attēlotos mērnieku laikus Slātavā un Čangalienā. Romānam ir trīs daļas, no kurām labākā ir pirmā daļa ar plašajām sadzīves ainām un mērnieku laiku notēlojumu. Pārējās kompozicionāli un mākslinieciski vājāk veidotas, to vērtību mazina arī stipri izceltā dēku līnija. ( kas saistās ar viltus mērnieku izrīcībām un abu pagasta ruļļu nozagšanu feldhauzenam)
Personu, tāpat laikmeta un vides raksturošanai brāļi Kaudzītes plaši izmantojuši tautas daiļrades bagātības. Romānā iekomponētas anekdotes, tautas nostāsti, daudz sakāmvārdu un parunu.
Krāšņa ir romāna valoda. Domu graudi, sakāmvārdi, asprātīgi izteikumi, apzīmējumi un salīdzinājumi atsvaidzina kā autoru tekstu, tā arī romāna personu teikto. Tēlu raksturošanai Kaudzītes visbiežāk un ar lieliem panākumiem izmanto individualizēto runu. Tēlu runai ir atšķirīga teikumu uzbūve, intonācija, īpatnēja vārdu izvēle un savienojumi. Personu valoda liecina, ka brāļi Kaudzītes ir labi stilisti, kas veiksmīgi pratuši izmantot latviešu valodas bagātības.
Autoru stāstījumam raksturīgi gari teikumi, kas tomēr veidoti tik loģiski, ka doma risinās spraigi un interesanti.
Pielikums
1. .Hiperbola vārda plašākajā nozīmē ir katrs pārspīlējums. Literatūras teorijā par h i p e r b o l u sauc pārnestas nozīmes vārdu vai teicienu, kas pārspīlēti palielina vai samazina kāda priekšmeta vai parādības spēku, nozīmi vai apjomu.Hiperbola ļoti pastiprina to priekšmetu īpašību vai darbību, ko autors grib sevišķi izcelt, lai īpaši tai pievērstu lasītāja uzmanību. Ir sastopams arī hiperbolizēts tēlojums, kas aptver plašākas ainas vai pat visu daiļdarbu.!
3. Satīra- Mākslas ( galvenokārt literatūras) darbs, kurā ir kādas personas vai visas sabiedrības netikumu izzobojums; dzēlīgs nopēlums, atmaskojums.
