Romānika un Gotikas apraksts
Sv. Ambrozija (Saint Ambrogio) baznīca Milānā, Itālijā, celta 10. 12.gs viena no izcilākajām romānikas posma sakrālajām ēkām. Baznīcai ir vienkārša, bet neparasta fasāde, kas izskatās kā divstāvu lodžija. To veido trīs platas pusaploces formas arkas. Fasādes sienu starp arkām dala šauras lizēnas un grezno arkatūru joslas. Sekojot agrās kristietības laika tradīcijām, rietumu fasādes priekšā atrodas plašs ātrijs, t.i., ar kolonādi iežogots taisnstūra pagalms. Baznīcas iekštelpas sedz augstas krusta velves, kas nostiprinātas ar nervīrām.
Paci (Pazzi) kapela Florencē, Itālijā Sv Krusta (Santa croce) baznīcas pagalmā, celta 1430. 1433. g., arhitekts F. Brunelleski (1377 1446). Arhitekkts izmantojis jaunos orderu arhitektūras elementus un apdares paņēmienus Paci kapela ir taisnstūra plāna celtne ar vieglas konstrukcijas kupola segumu. Tā saista uzmanību ar izsmalcinātām proporcijām, kā arī atturīgu ārejo un iekšējo apdari. Kapelas galveno fasādi veido sešu korintisku kolonnu portiks ar plašu ieeju, ko sedz arka.
Freska „Svētais vakarēdiens” (1495 1497) atrodas Sv. Marijas Pateicības (Santa Maria delle Grazie) klostera ēdamzālē, netālu no Milānas, Itālija; autors Leonardo da Vinči (1452 1519). Tajā attēlots Jaunajā Derībā aprakstītais brīdis, kad Kristus ar mācekļiem pēdējo reizi sapulcējušies kopā baudīt ebreju Lieldienu maltīti un Kristus tikko pateicis vārdus: ”Viens no jums mani nodos”. Kompozīcija risināta frontāli visu gleznas plakni pa horizontāli šķērso galds, aiz kura svētku mielasta dalībnieki izkārtoti pa nelielām grupiņām. L. da Vinči atsacījies no tradicionāli aprakstošā tēmas traktējuma un izvērsis to par dziļu psiholoģisku konfliktu, atklājot, cik atšķirīgi pēc sava temperamenta un rakstura ir šie maltītes dalībnieki un kā viņi katrs reaģē uz Kristus teiktajiem vārdiem.
Rundāles pils, arhitekts Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700 1771). Pils celtniecība sākās , pirms E. J. Bīrons ieguva Kurzemes hercoga troni 1736. gadā, bet tās projektu Rastrelli bija jau izstrādājis 1735. gadā. Pils plānojums ar trīs korpusu ietvertu pagalmu bija reprezentabls un cēls, plāna simetriju vienā virzienā turpināja simetriska staļļu kompozīcija, bet otrā regulārs franču tipa parks un mežaparks ar tajā izveidotām apmēram 1 km tālām skatu perspektīvām. Pils savā grandiozitātē pretendēja uz līdzību ar lielajām monarhu rezidencēm (Versaļa u.c.), un tās ieeju sākotnēji rotāja impozants vairākus stāvus augsts tornis.
Pilī bija 138 telpas, kuru izvietojums atbilda baroka principiem. Pirmajā stāvā atradās plašs ar kolonādi rotāts vestibils un saimnieciska rakstura telpas, bet parādes telpas izvietojās otrajā stāvā. Pils austrumu korpusu aizņēma troņa zāle, pils baznīca (vēlākā deju zāle) , parādes ēdamzāle un vēl dažas reprezentācijas telpas. Centrālajā korpusā atradās hercoga apartamenti (kabinets, ģērbistaba, guļamistaba, saloni) , bet rietumu korpusā telpas hercogienei, galminiekiem, viesiem un apkalpotājiem.
