Romānika viduslaikos
Romānikas izcilākie paraugi ir sastopami Francijā, Vācijā, Itālijā un Spānijā.
Bazilika bija viens no izplatītākajiem celtnes tipiem sakrālajā arhitektūrā. Tās konstruktīvais pamats ir kolonna un velve. Visi uzbūves elementi bija redzami celtnes ārpusē.
Romānikas stila katedrālēm raksturīgi biezi mūri, mazi logi, velves un torņi. Varenas, pustumšas un smagnējas izskatās romānikas katedrāles – pilsētu centrālās baznīcas.
Arhitektūra romānikas laikmetā izplatījās kā mākslas veids. Romāņu stila aizsākumi meklējami jau 10.gadsimtā uzceltajās baznīcās, klosteros un pilīs, piemēram, Sv. Kiriaka baznīca Gernrodes sieviešu klosterī. Šajās celtnēs kā galvenie ornamenti kalpoja no romiešiem aizgūtie arhitektūras elementi: arka, velve, kupols. Galvenais dekoratīvais elements bija arkatūras josla, kas sastāvēja no vairākām vienā līnijā izvietotām pusloka arkām.
