Romantiskā dzejoļa analīze "mēness starus stīgo"

Romantisms ir viens no literatūras virzieniem, kura iezīmes saglabājušās līdz mūsu dienām. Romantiķi attēlo neparastas parādības un apstākļus, saspringtas situācijas. Viņu simpātijas pieder radošai personībai, tās spējai brīnīties, sajūsmināties.

Aspazijas dzejoļa „Mēness starus stīgo” tēma ir par mīlestību. Dzejniece veiksmīgi veidojusi dzejoli, izmantojot tēlus un parādības, piemēram: mēness, saule, zvaigznes zeme, radot bezgalīguma un plašuma sajūtu, kas veiksmīgi raksturo mīlestību. Motīvs varētu būt ilgas pēc ideālas mīlestības, ko Aspazija pasniedz ar vārdiem:

Problēma varētu būt nesasniedzama mīlestība. Dzejniece ar dzejolī radīto noskaņu(plašums un bezgalīgums) vēlas pateikt, ka ideāla mīlestība var būt tikai kaut kur tālu prom no zemes. Tāpēc šī dzejoļa ideja, manuprāt, ir tāda, ka mīlestība spēj pastāvēt arī cilvēku domās, jo domas mums ir neizsakāmi lielas un plašas.

Aspazijas dzejoli var pilnībā sasaistīt ar mūsu dienām, jo mīlestībā jau nekas nemainās un diezin vai arī kādreiz mainīsies.