Romas civilizācijas devums pasaulei

Tieši Romā uzplauka retorika. Marks Tullijs Cicerons bija slavenākais antīkās pasaules orators, politiskais darbinieks un filozofs. Viņš daudz darīja, lai pilnveidotu un bagātinātu latīņu valodu. Viņa literārais mantojums ir liels. Saglabājušās politiskās un tiesas runas, retoriskie un filozofiskie traktāti. Viņa darbi sniedz plašu un vispusīgu materiālu par tā laika Romas valsts politiskajiem un sabiedriskajiem apstākļiem, par viņa paša dzīvi un politisko darbību. Cicerona traktāti mūs šodien iepazīstina ar tā laika Romas valsts ideoloģiju, ar politiskajiem, ētiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem.

Augstu līmeni Romā sasniedza jurisprudence tieslietu zinātne. Romas galvenajā laukumā forumā atradās „XII tabulu likumi”. Tie stipri ietekmēja romiešu sabiedrības un tiesību turpmāko attīstību un bija tiesību pamatā. Cicerona un citu juristu darbības rezultātā tika noteikta stingra kārtība, kā jānorit tieslietām. To tad nosauca par tiesu procesu. Romiešu juridiskās normas bijušas tik elastīgas, ka tās varēja piemērot un izmantot jebkura sabiedriskā iekārta.

Impērijas laikā romiešu arhitektūra sasniedza savu augstāko attīstības pakāpi. Tās tehniskie un kompozicionālie sasniegumi bija nozīmīgi vēlāko gadsimtu arhitektūras attīstībā. Tika būvēti ceļi un tilti. Pats slavenākais bija Apijas ceļš, kas savienoja Romu ar Dienviditālijas pilsētām. Parādījās vairāki jauni celtņu tipi, tādi kā viadukts(tilts pa kuru brauc), akvedukts (tilts ūdens aizvadīšanai), cirks slēgta vai vaļēja garumā izstiepta telpa, kas vairāk bija domāta zirgu sacīkstēm, amfiteātris slēgta vai vaļēja elipsveida telpa, kurā cīnījās gladiatori, termas sabiedriskās pirtis, kas reizē bija arī sporta, kultūras un izpriecu vietas , bazilikas –garenas taisnstūra celtnes, kurās notika tiesu procesi. Īpašs sasniegums bija slavenā Romas kloāka (kanalizācija).

Par Senās Romas glezniecību vislabāko priekšstatu sniedz Pompeji. Glezniecība kalpoja telpu izdaiļošanai. Izmantoja ne tikai fresku glezniecību, bet arī mozaīku, kas Romā bija ļoti izplatīta. Tieši Pompejos atklāja lieliskas mozaīkas, kas attēloja ceļojošus aktierus, gladiatorus, jūras dzīles. Izcils mozaīkas mākslas paraugs ir apmēram 1000.gadā pirms mūsu ēras darinātā ‘Maķedonijas Aleksandra un Dārija kauja”, kas salikta no 1,5 miljoniem akmentiņu.