Rotaļa kā bērna emocionalās izpausmes



Vecākā pirmskolas vecuma bērnu attīstības raksturojums.
Emocijas , jūtas – to skaidrojums pedagoģiskā un psiholoģiskā literatūrā.
Emociju raksturojums.
Jūtu ārējā izpausme.
Rotaļa un tās nozīme bērna attīstībā.
Rotaļas skaidrojums pedagoģiskā un psiholoģiska literatūrā.
Rotaļā ka kultūras nesēja un bērna emocionālās attīstības sekmētāja.
Rotaļu iedalījums.
Rotaļas ietekme uz bērnu attīstību kopveselumā.
– 7 gadu vecu bērnu rotaļu raksturojums.
Rotaļu nozīme bērna attīstībā kopveselumā.
Bērnu emocionālās izpausmes rotaļā.
Ieteikumi skolotājiem un vecākiem.
Secinājumi.
Literatūras saraksts.
Cilvēka attīstības un dzīves iedalījumam “nogriežņos” par kritēriju var uzlūkot jaunveidojumus, tas ir kvalitatīvi jaunus personības veidojumus un jaunus darbības tipus. Tās ir psihiskās izmaiņas, kuras pirmo reizi rodas šajā vecumā un nosaka viņa attieksmi pret vidi, viņa iekšējo jeb gara pasauli un ārējo dzīvi, izturēšanos pret apkārtējo dzīvi, cilvēkiem un sadzīves normām.(20. 16.lpp.)
Apmēram piecu gadu vecumā bērns no jauna ieiet emocionālā ziņā vairāk līdzsvarotā un stabilā fāzē. Viņa nemitīgās prasības vairs nav tik kategoriskas. Viņš ne tikai ir zinošs un pieredzējis daudzās jomās, bet arī labprāt piedāvā savu palīdzību un priecīgu prātu veic uzdevumus kopā ar citiem. Tas ir ļoti patīkams bērns, kam jau var uzticēt zināmu atbildību: viņš ir nopietns, dara daudz mazāk muļķību, apdomājas, pirms kaut ko dara, un vēlas visu izdarīt labi. Šajā brīdī ir īstais laiks piešķirt viņa vecumam atbilstošas zināmas privilēģijas: viņš pret tām būs ļoti jūtīgs. Viņam patīk joki un blēņas, bet viņš ir piemīlīgs, mīl savus vecākus, skolotāju, biedrus un dzīvniekus.
Bērns progresē ne tikai runā, viņu interesē arī rakstītais. Viņu vilina vārdi, skaitļi un grāmatas. Bērns labprāt atpazīst dažus vārdus, ko ir iegaumējis, atrod burtus vai ciparus. Viņš sabiedrībā uzjautrinās, izlikdamies, ka prot lasīt kādu grāmatiņu, kurā rakstīto atceras no galvas. Tas viss rāda, ka pienācis laiks dot vielu viņa zinātkārei un atbildēt uz zināšanu slāpēm. Ja bērns ir zinātkārs un gatavs iemācīties ko jaunu, to viņš parasti izdara ļoti viegli.
Bērns skaita jau daudz labāk, un tas viņam ļoti patīk. Viņš skaita bez mitas, aiz tīrā prieka redzēt skaitļu kustību. Dienā, ka viņš ar pieaugušo palīdzību sasniedz simtu, ir gūta liela uzvara. Bērns labprāt skaita pirkstus, mašīnas, kas brauc garām, cilvēkus mājā. Viņš prot jau labāk skaitīt taču skaitīšana, izmantojot rādītājpirkstu, vēl sagādā grūtības, viņš bieži kļūdās.
Priekšmeti, kuriem ir klaviatūra un monitors – it sevišķi dators bērnus aizrauj šajā laikaposmā var daudz palīdzēt pedagoģijā. Iespējams iegādāties ļoti labas bērniem paredzētas programmas. Būtu žēl, ja bērni, kuru vecākiem mājās ir kompjūters, nevarētu šajā vecumā to jau izmēģināt. Dators var būt labs palīgs, izkopjot loģisko domāšanu, lasīšanu, rakstīšanu, prāta spēles.
D. Lieģeniece 5 – 7 gadus vecus bērnus ir raksturojusi šādi.
Pirmsskolas vecuma bērna attīstība notiek viņa psihiskās dzīves jomās – bērns apgūst un sistematizē milzīgu jutekliskās informācijas daudzumu, tā pilnveidojot sajūtu un uztveres procesus, domāšanu, iztēli, tīšo uzmanību un loģiskās iegaumēšanas spējas. Pirmsskolas vecumā bērns intelektuālā uzdevuma risināšanā izmanto uzskatāmi darbīgo domāšanu, pāreja uz uzskatāmi tēlaino un abstrakti loģisko domāšanu norit, pakāpensiki un ir atkarīga no uzkrātās pieredzes.
- Microsoft Word 46 KB
- Latviešu
- 45 lapas (13272 vārdi)
- Universitāte
-