R Pauls
1997. gada maijā maestro kopā ar pašmāju un ārzemju solistiem Latvijas Nacionālajā operā sniedz koncertu, kas veltīts viņa mīļākā komponista Džordža Gēršvina simtgadei.
"Man ir ļoti viegli rēķināt, cik ilgi esmu uz skatuves. Debija bija 2000. gada skolēnu dziesmu svētkos, bet mans īstais uznāciens notika Maestro Raimonda Paula 65 gadu jubilejas koncertā," saka dziedātāja Ance Krauze īsi pirms Maestro 70 gadu jubilejas.
Ņiprā, ar vareno balsi apveltītā Alsungas meitene, kas pietiekami strauji iekaroja galvaspilsētas un citas skatuves, pabeigusi Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, nu māca dziedāt citus. Patlaban viņa iesaistījusies vairākos mūzikas projektos, gatavojas arī Latvijas mūzikas zvaigžņu Ziemassvētku koncertam Ķīpsalā. Un ik pa brītiņam Ances Krauzes balsi var dzirdēt kādā no Raimonda Paula projektiem. 26 gadus vecā Ance uzsver, ka plaša klausītāju auditorija viņu iepazinusi, tieši pateicoties Paulam.
Atceras Ance: "Tolaik mācījos Mūzikas akadēmijā. Mans profesors Arvīds Platpers teica, ka koncertā būs jādzied solo — skolotājiem bija kaut kāda konference, dziedāju "Dar" man, tēvis, pastaliņas", solo spiričuelus... Ievēroju, ka pirmajā rindā sēž Maestro un caur brillēm diezgan dusmīgi lūkojas uz mani. Nodomāju: ko viņš tā skatās?! Drīz pēc koncerta atskanēja tālruņa zvans. [Ancei mainās balss tembrs, pavīd Paula strupie toņi.] Zin", te zvana tāds Raimonds Pauls, es gribu satikties, es varētu iedot dažas dziesmas, pamēģināt, kas tur sanāk, vai tu būtu ar mieru... Man bija tāds pārsteigums! Es taču biju pilnīgi zaļš gurķis, es vispār nevarēju iedomāties, ka kaut kas tāds var notikt — man piezvana pats Maestro! Kad to izstāstīju Kārlim Lācim [mūziķim un pianistam], kurš arī mācījās Mūzikas akadēmijā, tikai nedaudz vecākā kursā, viņš bija ļoti izbrīnīts: kā, un Pauls pats tev piezvanīja?!"
Pirmā tikšanās notika pie Paula mājās: "Es biju tik sabijusies... Es taču nezināju, ko no manis grib. Pauls uzreiz iedeva notis un piedāvāja dziedāt vienu daļu viņa jubilejas koncerta, otrajā būšot Normunds Rutulis ar Mariju [Naumovu]. Estrādes mūzika man nebija sveša, taču... man vienai vesela daļa koncertā! Tā uzreiz!" atceroties satraucošo brīdi, Ancei balss joprojām emocionāli viļņojas.
Viņa iesmejas, atceroties, kā sākusi gatavoties pirmajai soloprogrammai, kas notika 2001. gada decembrī. Maestro uzrakstījis Ancei pilnīgi jaunas dziesmas un vienlaikus tēvišķīgi skaidrojis: un tev vajadzēs jaunas drēbes... "Nu ja, es jau vēl neko nesapratu," smaidot bilst Ance. Mamma dzird kļūdu
"Zinu, ka daudzi Paula solisti nepazīst notis, man nav problēmu ar nošu rakstu. Maestro vienmēr piemin gadījumu ar dziesmu "Rudens ogle". Tas bija mūsu sadarbības pašā sākumā. Notīs bija aizmirsts pierakstīt vienu bekariņu. Es to pamanīju... Es dziedāju un jutu, ka ar to harmoniju kopā kaut kā neskan. Koncertā bija arī mana mamma, kādreizējā dziedātāja. Viņa man aizrādīja: tajā vietā tu nepareizi dziedi. Aizgāju pie Maestro — toreiz es centīgi par visu atskaitījos — un apzinīgi sacīju: bet man mamma teica..." atceroties situāciju, Ance sirsnīgi smejas. Pauls pēc tam smīnot citiem stāstījis: nu ja, viņai jau tā mamma...
