Rundāles pils vēsture, tematisks apraksts

Apmeklētāju ērtībām muzejs piedāvā apvienoto biļeti pils un parka apskatei:

nopirka Rundāles muižas kompleksu 1735. gada 26. jūnijā. Šā gada augustā Kurzemē ieradās Krievijas galma arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. No septembra līdz decembrim tika slēgti līgumi ar namdariem, mūrniekiem, ķieģeļu dedzinātājiem, būvmateriālu piegādātājiem, podniekiem krāšņu izgatavotājiem. 1735. gada novembrī tika sagatavots vecais ķieģeļu ceplis.

1738. gadā Jelgavas pils celtniecības uzsākšanas dēļ darbu apjoms saruka. Uz Jelgavu tika aizvesta arī daļa izgatavoto detaļu. Tomēr darbi virzījās uz priekšu, – tika mūrēti skursteņi un telpu velves, pabeigta apjumšana. Kopš 14. jūnija, kad tika uzsākta galvenās rezidences būve Jelgavā, darbi turpinājās lēnāk. Galdniekmeistars Egers bija pabeidzis ozolkoka paneļus 33 telpām un 13 ozolkoka parketus. Telpās tika ieklāti dēļu griesti, lai varētu sākt apmešanas darbus. Septembrī namdari ķērās pie ārējām kāpnēm. Bija uzsākta arī vārtu torņa būve.

1739. gadā vajadzēja veikt iekšējos apmešanas darbus, bet hercogs lika samazināt apmetēju skaitu un darbus vienkāršot. Stuka veidojumi tika izgatavoti tikai parādes kāpņu telpām un zālēm, citas telpas palika ar gludiem griestiem. Rundālē strādāja tikai desmit amatnieku. 1. februārī pēc Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas pavēles uz Kurzemi tika nosūtīti visi Pēterburgas kancelejas mūrnieki. Uz galveno rezidenci Jelgavā tika pārvestas Rundālei paredzētās detaļas – grieztās durvis, paneļi, parketi, austriešu podnieku krāsnis, Bartolomeo Tarsia uz audekla gleznotie plafoni un čuguna fasādes rotājumi, kas apskatāmi Jelgavas pils fasādē. Rastrelli būvdarbu vadīšanā palīdzēja N. Vasiļjevs. Par finansēm un organizēšanu bija atbildīgs Krievijas kambarkungs Ernsts Johans fon Butlars, kurš sūtīja uz Pēterburgu atskaites par darbu gaitu.

1740. gadā uz Jelgavu pārveda pils baznīcas kokgriezuma altāri. Domājams, ka pilī tikusi pabeigta telpu apdare, bet nav pielikti visi sienu paneļi un arī daļa krāšņu palika neuzstādītas, jo daudz materiālu atradies noliktavās.

Darbi tika pārtraukti pēc 20. novembra galma apvērsuma Krievijā un hercoga Ernsta Johana apcietināšanas un izsūtīšanas trimdā. Sagatavotie apdares materiāli un būvdetaļas aizsūtītas uz Pēterburgu. Izlauzta arī daļa iebūvēto detaļu – durvis, sienu paneļi un parketi.

Pils būvdarbos kopumā bija nodarbināti vairāk nekā tūkstotis dažādu profesiju amatnieku un strādnieku.

1762. gadā Ernsts Johans Bīrons tika apžēlots un atgriezās Kurzemē.

1764. gada janvārī par hercoga galma arhitektu tika pieņemts Johans Gotfrīds Zeidels, bet augustā Frančesko Bartolomeo Rastrelli, kurš saņēma hercoga būvju virsintendanta amatu. Viņš šajā laikā sakārtoja savus būvprojektus un noformēja tos.

1766. gada par galma arhitektu sāka strādāt dānis Severīns Jensens. Viņa stils konstatējams vārtu stabu izveidē un staļļu ēkās, kas atšķirībā no Rastrelli projekta taisnstūra plānojuma ieguva pusloka veidu. Pils ziemeļu fasādes loga atslēgas akmenī izveidots datējums 1766. gada 16. maijs.

1768. gadā bija uzmūrēti vārti un uzstādīti kalumi.