Šamanisms: vecākā maģijas un medicīnas forma

• Vietējais dziednieks, kas tīši maina savu apziņu, lai iegūtu zināšanas un spēku no garu pasaules, un izmantotu tos, lai palīdzētu un ārstētu savas cilts piederīgos.

• Cilvēks, kas ir gatavs stāties pretī vislielākajām bailēm un vistumšākajām fiziskās pasaules ēnām. Un atkarībā no rezultātiem: "Dziednieks, kas pieredzējis tumsas pasauli un, kas ir bezbailīgi stājies pretī savai vistumšākajai ēnai vai citiem dēmoniem, un kas var veiksmīgi strādāt gan ar tumsas, gan ar gaismas spēkiem

• Pavadonis, dziednieks, sociālās saiknes avots, dažādu grupu mītu un pasaules uzbūves zināšanu glabātājs. Tāpat tas attiecas uz kādu, kas ir hiperaktīvs, atrodas uzbudinājuma stāvoklī vai kustībā", vai kas ir spējīgs kontrolēt sevi un praktizēt stingru disciplīnu vai askētisku dzīvesveidu.

• Jebkura dzimuma pārstāvis, kas īpašā veidā spēj sazināties un komunicēt ar gariem (jeb grūti sasniedzamiem, ne visiem redzamiem spēkiem) un prot izmantot savas spējas, lai iedarbotos uz tiem, kurus pārņēmuši vai apsēduši šie paši gari.

• Varens un spēcīgs burvis, un noteiktu seno cilšu priesteris jeb garīdznieks, īpaši Āzijā.

• Mūžīgā dzīvošanas māksla harmonijā ar visu radīto.

• Viņi var brīvprātīgi ieslīgt mainītos apziņas stāvokļos

• Viņi izmanto šos ceļojumus kā zināšanu vai spēka ieguves metodi, ko pēc tam izmanto, lai palīdzētu citiem savas cilts vai kopienas locekļiem.

Termins "Šamanis" zināmā mērā ir misticisma un mīklainuma oreolā tīts un var izsaukt un piesaukt visdaudzveidīgākās, pat savā starpā neapvienojamas realitātes. Tas nav nekāds brīnums, jo mums tas asociējas ar kaut ko ļoti senu un arhaisku, bet kultūras attīstība ir attālinājusi un atsvešinājusi mūs no šamanisma metodēm, kas jāsaka bieži vien ir patiešām ekstremālas.

Visa pasaulē plaši izmantotais vārds šamanis, cēlies no mančū tangu valodas un sastopams arī Krievu etnoloģiskajā vārdnīcā. Vārda sākotnējā forma ir saman (xaman), no darbības vārda ša , "zināt", jo šamanis nozīmē to, kas zina, viedo jeb gudro. Vēlākie etnoloģiskie pētījumi atklāj, ka pirmā un patiesā vārda šamanis izcelsme meklējama Sanskritā, pēc tam šis vārds ieviesies arī mančū tangu valodā ar Ķīnas Budisma meditāciju starpniecību, tā norādot uz kādu dziļāku saikni starp Šamanismu un agrīno Budismu. Pālī valodā tas ir šamana, sanskritā Sramana ,kas tiek tulkots, kā kaut kas līdzīgs "budistu mūkam vai askētam". Ķīniešu termins sastāv no divām daļām un skan, ša men. Arī Sibirījas un centrālās Āzijas tautām bija savi vietējie šamanisma termini. Altaju Turku valodā tas bija kam, Jakuto valodā, ojon (un sieviešu kārtas šamanis bija udujan), Butirātiem, böo un centrālajā Āzijā, bakši, polinēzieši šamani sauca par tadibe, Lappi par moita, Somi par tieöjö un Ungāri par táltos (skat. 411. lpp.). Tas nozīmē zināšanas jeb gudrību, Tungu valodā "garu” zināšanu, to, ka šamanis var piesaukt sevī garus pēc vēlēšanās un izmantot tos savās interesēs, lai palīdzētu citiem, īpaši tiem, kas cieš šo pašu garu dēļ.