Sarunvaloda internetā

Darbs sastāv no ievada, kurā izklāstīts mūsu mērķis, uzdevumi un problēma, no teorētiskās daļas, kurā tiek analizēta valoda internetā no morfoloģiskā, sintaktiskā, leksiskā viedokļa, no pētnieciskās daļas, valodniecības pētīšanas, no anketu analīzes un pielikuma.

Darbu var izmantot latviešu valodas skolotāji mācību procesā un skolēni, lai izglītotos.

Visplašāko slāni veido vispārlietojamie vārdi. Vārdnīcas tos dod bez īpašas norādes. Vispārlietojamā leksika ir vārdu krājuma galvenā daļa, vārdu krājuma pamats. Ar šo leksiku var pateikt visu nepieciešamo. Mācoties svešvalodas, pirmām kārtām apgūst vispārlietojamos vārdus.

Daudz jauna latviešu leksikā ienāca ar padomju iekārtas nodibināšanos Latvijā. Sakarā ar lielajām pārmaiņām sabiedriski politiskajā dzīvē, tautas saimniecībā, zinātnē, tehnikā un mākslā kļuva nepieciešami daudzi jauni vārdi. Tā, piemēram, padomju laikā ir radušies un iesakņojušies tādi vārdi kā izpildkomiteja, kolhozs, komjaunietis, pašapkalpošanās, pirmrindnieks, izcilnieks, teicamnieks, neklātiene, internātskola, pusvadītājs, plastmasa, kosmonauts, nesējraķete.

Jaunus vārdus darinājis arī Z.Skujiņš (piemēram, vaļasprieks, skrejzēni, dižēka u.c.).

Speciālajā jeb nozaru leksikā ietilpst gan zinātniski termini, gan dažādu arodu profesionālismi. Par terminiem sauc vārdus un vārdu savienojumus, kas izsaka kādas zinātnes nozares jēdzienus. Tie ir oficiāli pieņemti apzīmējumi. Termini ir viennozīmīgi.

Vārdu krājumā ir vārdi ar dažādu izcelsmi – gan vārdi, kas saglabājušies no ļoti tālas senatnes, no pašiem latviešu valodas aizsākumiem, gan vārdi, kas pārņemti vēlāk no citām valodām. Senos saglabātos vārdus sauc par mantoto leksiku.

Par barbarismiem sauc stilistiski nevēlamus aizguvumus, vārdus, kas bez kādas vajadzības pārņemti no citām valodām, piemēram, apbižot – ‘darīt pāri’, vot – ‘lūk’, deķis – ‘sega’. Tādi pārņēmumi piesārņo valodu, vārdu krājumā tie ir svešķermeņi, kas literārā valodā neiederas.

Latviešu valodā ir diezgan daudz vāciskas cilmes barbarismu. Tas skaidrojams ar ilgo vācu kundzību, kuras laikā latviešu valoda tika piegružota ar daudziem barbarismiem, piemēram: ģeldēt – ‘derēt’, vaktēt – ‘sargāt’, ziņģēt – ‘dziedāt’. Latviešu kultūras darbiniekiem vēlāk bija jāveic liels darbs, lai izmēztu no latviešu valodas vāciskos piesārņojumus. Tos barbarismus, kas izteica to pašu, ko latviešu valodā jau esošie vārdi, atmeta, citu barbarismu vietā darināja atbilstošus latviskus nosaukumus, piemēram, aizguvumu pletīzeris, arī pletdzelzis aizstāja ar latvisku darinājumu gludeklis, aizguvumu ķēķis – ar virtuve, aizguvumu zafte – ar ievārījumu. Vāciskie barbarismi ir atstājuši diezgan dziļas pēdas latviešu valodas leksikā.

Iesakņojušos krieviskas cilmes barbarismu ir mazāk, piemēram: buntoties – ‘dumpoties’, duraks – ‘muļķis’, žuļiks – ‘blēdis’.

Barbarismi plaši tiek lietoti žargonā. Tie ir galvenais žargonismu avots.

Ikdienas runai ir raksturīga sava īpatnēja leksika, kurai pieskaitāmi sarunvalodas vārdi. Salīdzinājumā ar citiem leksikas slāņiem sarunvalodas vārdiem piemīt savdabīga – vienkāršāka ikdienišķāka, sirsnīgāka, bieži vien arī humoristiska – nokrāsa. Tos lieto cilvēki, kas savā starpā labi pazīstami. Tie nav izmantojami oficiālās sarunās.