Satura rādītājs

Attīstoties tirgus konkurencei Latvijā aktuāli ir kļuvuši mārketinga jautājumi, kas sociālismā netika izmantoti un vērā ņemti. It sevišķi tagad kad Latvijas Republikai viena no prioritātēm ir iestāšanās Eiropas Savienībā, kurā ir brīva kapitāla, brīva preču, brīva pakalpojumu un darbaspēka kustība starp Savienības dalībvalstīm – uzņēmējiem ir nepieciešams sagatavoties daudzām būtiskām pārmaiņām ekonomiskajā vidē, apbruņoties ar pēc iespējas labākiem tirgus jomas ieročiem, iemācīties tos prasmīgi izmantot savu produktu pozīcijas veidošanai. Brīvais tirgus ES valstīs rada gan brīvību, gan arī daudzos papildus nosacījumus šīs brīvības realizācijai. Preču realizācijas, daudzie sanitāri higēniskie, politiskie un ekonomiskie ierobežojumi, tirgus iekarošanas specifika un arī papildu izdevumi nereti ir dārgs un darbietilpīgs process, lai uzņēmumi atrastu noietu un būtu izdevīgi gan devējam, gan ņēmējam.

Taču daudz kas ir atkarīgs arī no uzņēmuma mērķiem, pārvaldes iespējām un resursu esamības. Nauda var tikt novirzīta uzņēmuma modernizēšanai, lai pazeminātu izmaksas, kā arī reklāmdarbībai. Uzņēmumam jānosaka savi mērķi, lai uzņēmējdarbības process tiktu maksimāli labi nodrošināts ir jāveic liels izpētes darbs.

Diplomdarba mērķis ir novērtēt I/U “Velve – 2” tirgus nišu un tās paplašināšanas iespējas, kā arī sagatavot ieteikumus darbības uzlabošanai. Lai varētu novērtēt tās darbību, tiks pētīta uzņēmuma attīstība, konkurenti, jo tādejādi var uzzināt daudz ko jaunu – klientu vēlmes un iespējas, cenu veidošanas politiku utt..

• Saldus pilsētas tirgus struktūru un attīstības tendences.

• Izpētīt tirgus grupu, kas saņem firmas sniegtos pakalpojumus, un izstrādāt efektīvus paņēmienus, kā iedarboties uz potenciāliem klientiem.

Bāra piedāvātā ēdienkarte ir ļoti plaša un daudzpusīga. Klienti var nogaršot gan mūsu zemes ēdienus, gan arī citu tautu nacionālos ēdienus, kā piemēram varžu kājiņas, vairāku veidu gliemežus, vēžus, omārus un citus. Uzņēmumā tiek nodarbināti deviņi cilvēki. Bārā ir divas maiņas, kas mainās katru nedēļu, līdz ar to mainās arī piedāvātā ēdienkarte. Bārs piedāvā apmēram 50 veidu dažādus stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī dažādus vīnus un bezalkoholiskos dzērienus.

Bārs atrodas pašā pilsētas centrā, ļoti izdevīgā vietā, taču bāra mīnus ir tas, ka tai nav deju zāle, tāpēc pašlaik firmas attīstības primārais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašināt jau esošās bāra telpas, kur varētu ierīkot deju zāli. Patreiz uzņēmumam ir divas zāles – bāra zāle, kas domāta klientiem, kuri grib ātrāk pāēst, vai vienkārši tāpat atpūsties, kā arī banketa zāle, kura ir piemērota privātiem pasākumiem, ar nelielu personu skaitu līdz 10 cilvēkiem. Bārs “Velve” pēc pasūtījuma klāj galdus arī dažāda veida banketiem.

Uzņēmuma darba laiks ir no plk.11 – 24. Piektdienās, sestdienās no plk. 11 – 2 naktī.

Uzņēmējdarbība ir dibināta 1996. gada 15.novembrī, kā Ulda Kronberga individuālā uzņēmuma ražošanas komercfirma “Velve – 2”. Uzņēmējdarbībai ir viens dibinātājs un līdzīpašnieks.

Komercfirma ir izveidota ilgstošai uzņēmējdarbībai, nolūkā gūt peļņu no sabiedriskās ēdināšanas un bāra pakalpojumiem, kas arī ir uzņēmuma galvenais darbības veids.

Pēdējos gados Saldū bija sarucis uzņēmumu skaits , ko ietekmējuši dažādi apstākļi, piemēram Krievijas krīze, valsts nodokļu politika. Taču situācija patreiz sāk uzlaboties. Daudzi uzņēmumi bija nogājuši pagrīdē, taču kad situācija uzlabojās, atkal sāka aktīvāk strādāt. Tā piemēram 1998. gadā pilsētā darbojās 250 uzņēmumi, nākamajā gadā vairs tikai 191. Tādejādi saruka arī nodarbināto skaits. 2000.gadā uzņēmējdarbība atkal sāka zelt, tagad pilsētā strādā apmēram 270 uzņēmumi.

Saldus ir izteikta tirgotāju pilsēta, jo vērojot pilsētas uzņēmumus pa uzņēmējdarbības veidiem (skat.1.att), pilsētā ir 41% tirdzniecības uzņēmumi, 3% rūpnieciskā ražošana un tikai 4% sabiedriskā ēdināšna. Taču ņemot vērā zemo procentuālo skaitli starp sabiedriskajām ēdināšanām, tajā valda ļoti sīva konkurence. Patlaban pilsētas centrs ir piesātināts ar lielākām un mazākām ēstuvēm. Piemēram vienā ielā vien darbojas sešas kafejnīcas, tāpēc ir nopietni jādomā, gan par piedāvāto ēdienu kvalitāti, gan tās cenu, sortimentu, apkalpošanas kultūru un reklāmu. Pēdējos gados ir kritusies arī cilvēku pirktsspēja. To varētu skaidrot ar kafejnīcas skaita pieaugumu. 2000.gadā vien atvērās trīs kafejnīcas.