Saules aptumsums

Pilns saules aptumsums redzams tikai tur, kur uz zemes krīt Mēness pilnā ēna. Pilnās ēnas diametrs uz zemes nepārsniedz 250 kilometrus, tādēļ pilnu saules aptumsumu vienlaikus var redzēt tikai nelielā Zemes apgabalā. Mēnesim pārvietojoties pa orbītu tā ēna kustas pa Zemi no rietumiem uz austrumiem, iezīmējot šauru (max platums 300 km, vidējais platums 100 – 150 km), bet garu (10,000 – 12,000 km) pilnā aptumsuma joslu (zemāk attēlā). Vairākus tūkstošus km plata ir daļēja aptumsuma Mēness ēnas josla. Tur, kur krīt mēness pusēna, var novērot daļēju saules aptumsumu (attēlā). Sakarā ar nelielām attālumu izmaiņām starp Zemi, Mēnesi un Sauli redzamais Mēness ēnas leņķiskais diametrs ir gan lielāks, gan mazāks par Saules diametru, gan arī vienāds ar to.

Pirmajā gadījumā saules aptumsums var ilgt līdz septiņām stundām un četrdesmit minūtēm, trešajā – tikai mirkli, bet trešajā Mēness sauli vispār neaizsedz un ir novērojams gredzenveida aptumsums. Tad ap tumšo mēness disku redzama spoža saules diska stīpiņa.

Pamatojoties uz zināmiem Zemes un Mēness kustības likumiem ir sastādītas kartes, kurās tumsums redzams vienādā fāzē (izofāzes), un līnijas, attiecībā pret kurām katrai vietai var noteikt aptumsuma sākuma, beigu un vidus momentus. Gada laikā uz Zemes var būt divi līdz pieci saules aptumsumi, pēdējā gadījumā noteikti tikai daļēji aptumsumi.

Vienā un tai pašā vietā pilns saules aptumsums atkārtojas ārkārtīgi reti (ik pēc 200…300 gadiem).

Mēness aizsedz Sauli, taču tā ēnas konuss nesniedzas līdz Zemes virsmai

Saules aptumsums var būt pilns, gredzenveida...