Saules sistēmas planētas: Jupiters un Saturns

Cilvēki šo planētu debesīs pamanīja jau ļoti sen, tas tāpēc, ka pati planēta ir saskatāma ar neapbruņotu aci. Planēta ir nosaukta par godu romiešu dievam Jupiteram, kurš bija visu dievu šefs. Grieķu mitoloģijā tas attiecīgi būtu Zevs, kura vārds mūsdienu cilvēkiem vairāk būtu pazīstams. Austrumu mitoloģijā Jupiters tiek saukts par koka zvaigzni, taču tad rodas jautājums, kāpēc tad šai planētai iedots šāds vārds? Austrumos gandrīz visu saprot un pieņem savādāk. Tomēr par pieciem dabas elementiem no ķīniešu filozofijas būs dzirdējuši daudzi, tātad Jupiteram ticis koks, savukārt Marss tika pie uguns savas sarkanās krāsas dēļ.Jupiteram visvarenā dieva vārds nav iedots veltīgi, jo tas tiešām ir liels milzis, tā diametrs atbilst 11 Zemes diametriem, kas nozīmē, ka tajā ietilptu 1300 Zemes, kas nozīmē, ja visu planētu atdotu Ķīnai, tad pat ķīnieši ar savu vairošanās ātrumu nespētu to visu apdzīvot tuvākajos gadsimtos. Tā vidū atrodas metāliskā ūdeņraža kodols, šeit temperatūra sasniedz 30000 grādus pēc celsija. Pēc tam nāk šķidrais ūdeņradis. Pavisam ūdeņradis šeit ir diez gan plaši iekārtojies un aizņem apmēram 90% no visas planētas, tomēr tas galvenokārt sastopams gāzveida stāvoklī. Tad seko hēlijs, kas ieņem godpilno otro vietu ar 10%. Ja planēta būtu jāraksto agregātstāvokļa secībā, sākot no vidus, tad tā izskatītos šādi: šķidra un gāzveida. Planētai īpatnējo izskatu piešķir atmosfēra, jo tās mākoņu sastāvs ir diez gan raibs, tajos temperatūra un spiediens ir ievērojami augstāki. Jupiteram arī ir pieci atmosfēras stāvi, tikai tie nav tādi paši kā Zemei. 1. stāvā dzīvo šķidrais ūdeņradis, pēc tam nāk sasalušā ūdens ledus pilītes. 3. stāvā mitinās amonija sulfīda mākoņi, kuri varētu patikt lauksaimniekiem, jo šo ķīmisko vielu izmanto lauksaimniecībā, tiesa šo ķimikāliju vairāk pielieto rietumos. Tad nāk sasaluša amonjaka kristāli un gāzveida ūdeņradis. Temperatūra te ir pat salīdzoši silta ap 110 grādiem pēc celsija.Šeit viens gads ilgst 12 Zemes gadus, kas nozīmē, ka sava dzimšanas diena būtu ļoti ilgi jāgaida, tomēr atrodoties te, būtu grūti pielāgoties, jo diennakts ilgtu tikai 10 stundas.Laikapstākļus nosaka Jupitera straujā griešanās un siltuma izdalīšanās no planētas dzīlēm. Tam visam sanākot kopā, izveidojas dažādu spiedienu sistēmas, turklāt šajos apstākļos varētu priecāties dabas aktīvisti, kuriem nepatīk, ka okeānos kuģi brauc ar dīzeļdegvielu, jo šeit pārsvaru gūtu buru kuģi. Tikai jautājums, vai masti izturētu 650 km/h lielo vēja ātrumu. Skatoties planētas bildes, redzamas svītrainas joslas, tas tāpēc, ka uz Jupitera mode ir savādāka, un šeit ūdens tvaiku vietā augšup ceļas gāzes. Tumšajos plankumos gāze nolaižas lejup, bet gaišajos tā ceļas augšup. Vietās, kur gāzu plankumi nolemj uztaisīt randiņu, rodas vētras. Viena no lielākajām ir Lielais Sarkanais plankums, kas ap savu centru rinķo 4 6 dienas. Tikai salīdzinot ar šo viesuli, liela vētra, kas brāžas pāri kādai teritorijai uz Zemes nieks vien skaitās Lielā Sarkanā diametrs sasniedz 2 3 Zemes diametrus.Marsam pietika ar diviem draugiem, bet Jupiteram ir vesela kosmiskā draugiem.lv versija. Tā pavadoņu skaits ir vismaz 63. Tie ir gan mazi, gan lieli. Lielākos pavadoņus sauc par Galileja mēnešiem, jo tos ir pētījis Galileo Galilejs. Pavisam tādi ir četri: Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto. Ganimēds ieņem godpilno pirmo vietu, kā lielākais pavadonis Saules sistēmā, un tas ir pat lielāks par Merkuru un Plūtonu. Jo virsa ir akmeņaina un cieta. Tā ir koši sarkana un dzeltena, jo šeit vulkāni ir diez gan aktīvi, un no tiem izplūst sērs.