Savvaļas rozes Latvijā – sugas un izplatība

Aug pakalnos, mežmalās, ceļmalās, parasti kaļķainās augsnēs. Ne bieži. Visbiežāk Daugavas ielejā. Zied jūnijā, jūlijā.

Lieto pie avitaminozēm un smaržīgām, tonizējošām ikdienas tējām.

Stumbri 1 – 3 m gari. Dzeloņu ļoti maz, tie sirpjveidīgi, līki, zaļi, pie pamata plakani. Lapiņas 5 (reti 7), virspusē kailas, apakšpusē ar matiņiem. Kauslapas pie augļa atliekušās, plūksnainas. Vainags kupls vai pakupls, balts vai iesāri balts. Papildauglapvalks brūngani zaļš.

Audzē kā krāšņumaugu. Diezgan bieži. Zied jūnijā, jūlijā.

Gallijas jeb franču roze – Rosa gallica L.

Stumbri 0.3 – 1.5 m gari. Dzeloņi nevienādi, lielākie līki, starp tiem ir mazāki, sarveidīgi taisni dzeloņi un dziedzermatiņi. Lapiņas parasti 5, līdz 4 cm garas, apakšpusē blāvas, zilgani zaļas, ar matiņiem vai kailas tāpat kā virspuse; mala vienkārt zobaina, ar dziedzeriem. Vecākjās lapiņas parasti stingras. Ziedi lieli, purpursārti, 4 – 6 cm diametrā. Kauslapas plūksnainas. Augļi apaļi, papildaugļapvalks tumši sārts, ar dziedzermatiņiem.

Audzē kā krāšņumaugu. Pareti. Zied jūnijā un jūlijā.

Izmanto vainaglapas. Ievāc agri rītā, jo pret dienas vidu ēterisko eļļu ir jau mazāk. Tikai slēgtā traukā vainaglapām saglabājas krāsas un smarža.

Lieto pie gremošanas trakta iekaisumiem, caurejas, dizentērijas (Gallijas rožu ziedu uzlējumu), pie čulas slimības, gastrīdiem (balto rтžu ziedu un Gallijas rožu ziedu uzlējumu), avitaminozēm, kā tonizējošu līdzekli (uz 2 glāzēm ūdens ņem 5 – 10 g t.i. 2 3 ēdamkarotes vainaglapu lieto pa ½ glāzi 4 reizes dienā; bērniem dod pa ¼ glāzei), pie aknu slimībām (Gallijas rozes), pie hipertonijas, aterosklerozes (baltās rozes), pie bronhiālās astmas (Kazanlikas rožu ēļļas injekcijas), pie plaušu abscesiem, gangrēnas (Kazanlikas rožu eļļu), kā caurejas līdzekli (balto rožu ziedus kopā ar citiem kompostiem) un zarnu parazītu izdzīšanai, pie hemoroīdiem, ārīgi lieto pie acu slimībām (rožu ūdens – Gallijas rožu ziedu apmazgāšanai – uz 1 glāzes vāroša ūdens ņem 3 5 g, t.i apmēram 1 2 ēdamkarotes vainaglapu), pie angīnas, smaganu iekaisumiem, mutes dobuma aftēm Gallijas rožu ziedu uzlējumu skalošanai, smaganu apziešanai), pie abscesiem, gengrēnas (uzlējumu apmazgāšanai).

Tautas medicīnā lieto pie vēdera sāpēm, aizcietējumiem, pie caurejas, holēras, pie aknu slimībām, dzeltenās kaites (sarkanās rožu vainaglapas), pie paaugstinātas temperatūras (vainaglapas ar medus ūdeni), pie sirds slimībām (balto rožu vainaglapu uzlējumu), arēji lieto pie infekciozām brūcēm (uzlējumu apmazgāšanai, apliekamiem), pie smaganu iekaisumiem (vainaglapas ar medu), pie rozes (pieliek svaigas vainaglapas vai ziedu smalku pulveri).

Rožu eļļu (iegūst no Kazanlikas, gallijas, baltajām un simtlapu rožēm) izmanto zāļu garšas un smaržas uzlabošanai, kā arī parfimērijas un ziepju rūpniecībā.

Kazanlikas jeb Damaskas roze – Rosa damascena Mill.

Gallijas rozei tuva suga. Stumbri līdz vienu metru gari. Dzeloņi spēcīgi līdz 1.5 cm gari. Lapiņas 5, ar matiņiem. Ziedi rožaini, lieli ziedu kāts 2 – 3 cm garš, ar dziedzermatiņiem. Audzē Bulgārijā ēterisko eļļu iegūšanai. Mūsu zemē kultivē vairākas Kazanlikas rožu šķirnes No 4 tūkstošiem kg vainaglapu iegūst 1 kg rožu eļļas.