Sēdvolejbols cilvēkiem ar kustību traucējumiem
Paralimpiskā kustība.
Invalīdu sporta pirmsākumi Latvijā.
Sportistu medicīniskā klasifikācija.
Sēdvolejbola attīstība.
Sēdvolejbola pirmsākumi Latvijā.
Sēdvolejbols Līvānu cilvēkiem ar kustības traucējumiem.
Secinājumi.
Ir zināms, ka iesaistīšanas sportā, veicot regulāras, saskaņotas sportiskas aktivitātes un treniņus, uzlabo ikviena cilvēka fizisko un garīgo veselību. Ikvienam ir tiesības būt veselam un piedalīties sportiskajās aktivitātes neatkarīgi no rases, tautības, dzimuma, reliģiskas pārliecības, seksuālas orientācijas un invaliditātes. [3,3]
„Mums galvenais nav sasniegt kādus konkrētus rezultātus, bet gan parādīt cilvēkam ar invaliditāti ceļu sportā, palīdzēt caur sportošanu atrast savu vietu dzīvē,” saka trenere Vita Kotāne. [6]
Sports iemāca vērtības. Tas ļauj ikvienam neatkarīgi no fiziskajam spējam saskatīt sevī labāko. Sportisti gūst pārliecību, pašcieņu, un tas veido daudz pozitīvāku paštēlu. [3,3]
Invalīdi sēdvolejbolisti no 1985.gada aktīvi nodarbojas ar sacensību organizēšanu, lai cilvēki ar kustību traucējumiem (amputācijas, poliomielīts, mākslīgas ceļu gūžas locītavas, osteomelīts, cerebrāla paralīze u.c.) rastu izeju no diskomforta, spēlējot kopā ar saviem līdzgaitniekiem volejbolu. Latvijā uzskaitē ir vairāk, kā 1000 cilvēku ar kāju, roku amputācijām, vairāk, kā 2000 cilvēku ar iedzimtiem kustību traucējumiem pēc dažādam traumām. [3,5]
Volejbols ir viens no retajiem komandu sporta spēļu veidiem, kurš ir pieejams invalīdiem. Taču sēdvolejbolā iesaistās arī fiziski veselie sportisti, kuri beiguši aktīvās lielā sporta gaitas, vai ir pēc traumas, rehabilitācijas. Tēmas izvēli noteica mana interese par sēdvolejbolu pēc gūtās traumas, kas man liedz nodarboties ar citiem sporta veidiem.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot sēdvolejbola nozīmi cilvēku ar kustības traucējumiem dzīvē.
o Iepazīties ar sēdvolejbola attīstību pasaulē un Latvijā.
o Pētīt sēdvolejbola ietekmi uz cilvēkiem ar kustību traucējumiem fiziskajā, emocionālajā un sociālajā aspektā.
Vārds Paralimpisks ir cēlies no trīs vārdu apvienošanas : latiņu par (tāds pats, vienāds), grieķu para (blakus, tieši līdzas) un olimpisks, jo Paralimpiskās spēles tiek organizētas paralēli olimpiskajam. [5,6]
Paralimpiskās kustības logo sastāv no trīs bumerangam līdzīgiem elementiem sarkanā, zilā un zaļa krasa – šis ir visbiezāk izmantotas krāsas valstu nacionālajos karogos. Trīs bumerangi simbolizē kustību un Paralimpiskās kustības galveno uzdevumu – savest kopa sportistus no visam pasaules mālam un dot iespēju sacensties. Tie akcentē arī faktu, ka šo spēļu dalībnieki ar savu sniegumu piesaista un iedvesmo visas zemeslodes iedzīvotājus vienmēr virzīties uz priekšu un nekad nepadoties. Tā ir visas kustības vīzija – dot iespēju cilvēkiem sasniegt sportisko izcilību, iedvesmot un piesaistīt visu pasauli. [5,7]
Paralimpiskās kustības devīze Gara spēks un kustība ataino Paralimpiskās kustības iedvesmojošo raksturu, kā arī augstos sasniegumus. Tā raksturo arī katra sportista stipro gribasspēku. [5,11]
Par invalīdu sporta pamatlicēju tiek uzskatīts neiroķirurgs Ludvigs Gutmans. Viņš apzinājās ierobežotās medicīnas iespējas pacientu aprūpē pēckara gados, kad ir ierobežoti resursi, nepieredzējuši darbinieki un primitīvs aprīkojums, tāpēc meklēja jaunu veidu, kā iedvesmot un integrēt sabiedrībā traumas guvušos bijušos kareivjus. Daudzi karavīri, jūrnieki, lidotāji slimnīcā tika nogādāti tieši no kaujas lauka. Viņiem bija jāārstē ne tikai miesa bojājumi un sakropļojumi, bet arī jāsniedz profesionāla morālā aprūpe un palīdzība. [5,3]
