Selekcijas jaunākie sasniegumi Latvijā.
Latvijā selekcija kā nodarbošanās ir pastāvējusi jau pirms gadsimta, kad tika selekcionētas govis un gala rezultātā (1922. gadā) iegūta “Latvijas Brūnā”. Tā bija ļoti piemērota Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, deva salīdzinoši vairāk piena. Šobrīd tā sastāda 79% no Latvijā esošajām govīm.
Taču mūsdienās selekcionēšana ir krietni vairāk attīstījusies. Tiek veikti pētījumi par augu kultivēšanas bioloģiju un tehnoloģijām augu audu kultūru īslaicīgai un ilgtermiņa uzglabāšanai. Pēta dažādu kultūru toleranci un iespējamo uzturēšanās ilgumu pazeminātas temperatūras, gaismā un tumsā, nosakot optimālo kultūras enerģētisko (saharozes optimālās koncentrācijas), fizioloģiski aktīvo un minerālvielu sastāvu stresa apstākļos.
Zālienzāļu selekcija. Latvijas īpatnējos agro ekoloģiskajos apstākļos (daudzkārtējas pozitīvo un negatīvo temperatūru maiņas, augstais mitrums, graudzāļu slimības) pagaidām nav pietiekama sporta, partera un parka zālieniem piemērota sortimenta, tāpēc izveidota plaša graudzāļu kolekcija un veidotas jaunas formas. Darba mērķis – izveidot tādas jaunas šķirnes, lai nākotnē Latvijas zālieni būtu tikpat kvalitatīvi kā slavenie angļu mauriņi. Iegūtas jaunas sarkano un aitu auzeņu, kā arī pļavas skareņu un ganību aireņu formas. Turpinās šo formu atlase pēc to izturības pret slimībām, kaitēkļiem, pastiprinātu nomīdīšanu, pazeminātu vai paaugstinātu sāļu koncentrāciju.
Siltumnīcu puķes. Ilggadīgie pētījumi un šķirņu izvērtēšanas rezultāti pierada, ka vietējās šķirnes Baltijas agro ekoloģiskajos apstākļos ir ekonomiski un bioloģiski piemērotākas par daudzām ārvalstīs izveidotajām šķirnēm un izceļas ar augstu produktivitāti un dekorativitāti. Ir izveidota un tiek uzturēta Latvijas Nacionālā krizantēmu kolekcija (vairāk kā 250 šķirnes), notiek selekcijas darbs. Tiek pētīta selekcijā izmantojamo īpašību pārmantošana un formu kombinēšanas spēja gerberām. Ņemot vērā ģeneratīvās pavairošanas priekšrocības, turpinās ģeneratīvi pavairojamo formu izveide. Pēdējos gados saņemtas reģistrācijas apliecības par krizantēmu un gerberu šķirnēm. Kopīgi ar Polijas Dārzkopības un puķkopības institūtu tiek veikta alstremēriju selekcija, kā arī pētītas to uzziedināšanas iespējas ziemas mēnešos.
Augļaugi. Augļaugu kolekcija ik gadus papildinās ar jaunam formām. Ar sēklu apstrādi ar jonizējošo radiāciju, kā arī ar citām metodēm iegūtas jaunas formas, no kurām atlasītas perspektīvākās un Latvijas apstākļiem piemērotākās. Piemēram, brūklenes (Salaspils Ražīgā), augstās zilenes (Salaspils Izturīgā). Jaunās vietējās dižaugļu dzērveņu formas (Kalnciems-7, -8, -9 u.c.) Latvijas apstākļos ir par 23-27% produktīvākas, salīdzinot ar Ziemeļamerikas šķirnēm.
Krustojot savvaļas upeņu sugas ar kultūras šķirnēm, iegūti polimorfi augi (vairāku sugu kompleksi hibrīdi). Tiek veikta selekcija, lai iegūtu Baltijas apgabalam piemērotas ziemcietīgas un regulāri ražojošas upeņu formas un šķirnes. Atlasītas 22 perspektīvas formas un 11 formas rekomendētas reģistrācijai kā tehniskai pārstrādei piemērotas šķirnes.
