Senā austrumu cilivizācija

Seno austrumu kultūras attīstība ir Senās Ēģiptes un Divupes attīstība. To attīstībā ir daudz kopīgas, bet vēl vairāk atšķirīgas lietas. Tā kā ir ļoti interesanti apskatīt abas šīs zemes, salīdzinot tās. Apskatot to, kas bija vienā, bet nebija otrā, un otrādi.

Abās zemēs ļoti atšķīrās uzskati par dievībām un pasaules rašanos. Senajā Ēģiptē bija doma pāriet uz vienu dievu, savukārt Divupē šādu domu pat nepieļāva. Divupiešu (jeb pareizāk sakot šumeru) uztverē viens dievs bija par maz, šumeri arī uzskatīja to, ka pasaule ir radusies no haosa, pretēji ēģiptiešu uzskatiem, ka pasauli ir radījis Amons Ra.

Arī rakstība abām zemēm bija atšķirīga. Ēģiptiešiem rakstu zīmes bija hieroglifi, savukārt šumeriem tas bija ķīļraksts. Ķīļraksts ir daudz savādāks par hieroglifiem. Tas atšķiras no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelšanos no piktogrammām. Zīmes tiek uzvilktas uz mitras māla plāksnītes, pēc tam iespiesti padziļinājumi ar irbulīti, vēlāk māla plāksnes apdedzināja. To sauc par ķīļrakstu, jo šīs rakstu zīmes bija līdzīgas ķīlim. Hieroglifu pamatā bija rakstīšana uz tikko izgudrotā papirusa. Rakstība uz papirusa bija daudz ērtāka par rakstību uz akmens, koka vai māla plāksnēm.

Abas šīs zemes ir pārplūdušo upju civilizācijas. Ēģipte atradās Nīlas krastos, un tā kā Nīla ir samērā prognozējama upe, tad jau laikus tika veikti dažādi drošības pasākumi, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar plūdiem.