Senā Divupe: cilvēces civilizācijas dzimtene

Divupe ir zeme starp divām upēm Tigru un Eifratu. Senie grieķi šo zemi nosauca par Mezopotāmiju. Divupes civilizācija nav mazāk sena kā Ēģiptes.

Patstāvīgas cilvēku apmetnes šeit bijušas jau neolītā. Divupe ir to zemju skaitā, kas ietilpst ,,auglīgā pusmēness’’ lokā, no kurienes tālāk izplatījušās pirmās labības kultūras. Labības graudzāļu šķirnes šeit auga savvaļā, un, domājams, Divupē cilvēki pirmoreiz mācījušies graudus ne tikai novākt un apēst, bet arī audzēt un uzglabāt. Pēc pētnieku domām, šeit izgudrots arī rata ritenis. Pilsētas Divupē veidojušās jau 5. g.t.p.m.ē. tomēr no Divupes kultūras saglabājies maz pieminēkļu. Nabadzīgāki ir arī arheoloģiskie izrakumi. Tādēļ par šo svarīgo kultūras zemi zināms mazāk nekā par Ēģipti, kur daudzu celtņu atliekas saglabājušās līdz mūsdienām. Upes Mezopotāmijā ir ne tikai valgmes devējas, bet arī zemes veidotājas. Tigra un Eifrata ar savām sanesām pamazām ir aizpildījušas Persijas līci, kas senāk bijis plašāks un par 150 km tālāk iespīedās sauszemē. Abas upes, bet īpaši Tigra, ir ļoti kaprīzas. To pali ir grūti prognozējami. Divupe bijusi arī visai pieejama ieceļotājiem un iebraucējiem. Tas kopumā atstājis iespaidu uz Divupes cilvēku raksturu un kultūras īpatnībām, tādām kā mainību, nestabilitāti un daudzveidību.

Ap 4. g.t.p.m.ē Divupē dzīvoja šumeri- viena no senākajām kultūtas tautām, par kuru valodu un izcelšanos izteiktas dažādas hipotēzes un pieņēmi. Droši pateikt, no kurienes šumeri cēlušies nevar. Pastāv uzskats, ka viņi nelīdzinājās vēlākajiem Divupes iedzīvotājiem- semītu tautām. Spriežot pēc atrstajām statujām, izskatā šumeri bija ļoti īpatnēji: platu seju, lielām acīm, asiem deguniem, izvirzītiem žokļiem. Iespējams, ka atrastās statujas attēlo nevis reālistiski atveidotus šumerus, bet tās ir reliģiskā rituāla priekšmeti. Tādēļ saskaņā ar kanonu, figūras veidotas stilizēti (lielas acis un ausis varēja nozīmēt gudrību). Pirms šumerim Mezopotāmijā dzīvojušas citas tautas, kas arī nodarbojušās ar zemkopību. Šumeri dzīvoja pie Persijas jūras līča. Šeit viņi cēla savas pirmās pilsētas un veidoja nelielas pilsētvalstis, no kurām pazītamākās ir Ūra, Lagaša, Urūka. Divupes vidienē uz dzīvi apmētās akadieši- semītu grupas tautas no Sīrijas. Viņi sākotnēji nodarbojās ar lopkopīdu, bet vēlāk no šumeriem pārņēma daudzus sasniegumus, saimniekošanas paņēmienus, reliģiju un paražas. Radās pirmās lielvalstis. Tā akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās līdz pat Vidusjūrai. Pazīstmākā no Divupes valstīm, tomēr ir Babilonijas valsts ar galveno pilsētu Babeloniju jeb Bābeli. Akadiešiem sekoja vairāki citi iebrucēju viļņi. Divupes kalnainajākā ziemeļaustrumu daļā apmetās semītu ciltis, kas izveidoja asīriešu tautu. 2000.g.p.m.ē ienāca amorieši. No viņu vidus nāk arī slavenais Babilonas valdnieks Hammurapi. 18.gs.p.m.ē. sākās kasītu iebrukums. 16.gs.p.m.ē. heti iekaroja Divupi. 13.- 12.gs.p.m.ē. parādījās aramieši, rietumsemītu ciltis, kuru valoda drīzumā izplatījās Divupē un Sīrijā, vēlāk kā sazināšanās valoda lietota visos Tuvajos Austrumos. Divupes kultūras pamatu veidoja tieši šumeru un akadiešu sasniegumi. Tos vēlāk pārmantoja citas tautas, piemēram, asīrieši un kaldieši jeb haldeji, veidojot savas impērijas. Divupei raksturīgas pilsētas- sākumā nelielas ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju, bet jau ar savu pārvaldi. Vēlāk veidojās arī lielpilsētas- Babilona ar vairāk nekā 80000 iedzīvotājiem, Nīnive ar 200- 250000 iedzīvotājiem. Galvenais produkcijas ražotājs, tomēr bija ciema...