Senā Divupe: pirmo civilizāciju attīstība Mezopotāmijā

Divupe ir zeme starp divām upēm Tigru un Eifratu. Senie grieķi šo zemi nosauca par Mezopotāmiju. Divupes civilizācija nav mazāk sena kā Ēģiptes.

Pastāvīgas cilvēku apmetnes šeit bijušas jau neolītā. Divupe ir to zemju skaitā, kas ietilpst “auglīgā pusmēness” lokā, no kurienes tālāk izplatījušās pirmās labības kultūras. Labības graudzāļu šķirnes šeit auga savvaļā, un, domājams, Divupē cilvēki pirmoreiz mācījušies graudus ne tikai novākt un apēst, bet arī audzēt un uzglabāt. Pēc pētnieku domām, šeit izgudrots arī rata ritenis. Pilsētas Divupē veidojušās jau 5. gadu tūkstotī p.m.ē. Tomēr no Divupes kultūras saglabājies maz pieminekļu. Nabadzīgāki ir arī arheoloģiskie atradumi. Tādēļ par šo svarīgo kultūras zemi zināms mazāk nekā par Ēģipti, kur daudzu celtņu atliekas saglabājušās līdz šodienai. Upes Mezopotāmijā ir ne tikai valgmes devējas, bet arī zemes veidotājas. Tigra un Eifrata ar savām sanesām pamazām ir aizpildījušas Persijas līci, kas senāk bija plašāks un par 150 km tālāk iespiedās sauszemē. Abas upes, bet sevišķi Tigra, ir ļoti kaprīzas. To pali ir grūti prognozējami. Divupe bijusi arī visai pieejama ieceļotājiem un iebraucējiem. Tas kopumā atstājis iespaidu uz Divupes cilvēku raksturu un kultūras īpatnībām, tādām kā mainību, nestabilitāti un daudzveidību.

Ap 4. gadu tūkstoti p.m.ē. Divupē dzīvoja šumeri – viena no senākajām kultūras tautām, par kuru valodu un izcelšanos izteiktas dažādas hipotēzes un pieņēmumi. Droši pateikt, no kurienes šumeri cēlušies, šobrīd nevar. Pastāv uzskats, ka viņi nelīdzinājās vēlākajiem Divupes iedzīvotājiem – semītu tautām. Spriežot pēc atrastajām statujām, izskatā šumeri bija ļoti īpatnēji: platu seju, lielām acīm, asiem deguniem, izvirzītiem žokļiem. Iespējams, ka atrastās statujas attēlo nevis reālistiski atveidotus šumerus, bet tās ir reliģiskā rituāla priekšmeti. Tādēļ saskaņā ar kanonu, figūras veidotas stilizēti (lielas acis un ausis varēja nozīmēt gudrību). Pirms šumeriem Mezopotāmijā dzīvojušas citas tautas, kas arī nodarbojušās ar zemkopību. Šumeri dzīvoja pie Persijas jūras līča. Šeit viņi cēla savas pirmās pilsētas un veidojas nelielas pilsētvalstis, no kurām pazīstamākās ir Ūra, Lagaša, Urūka. 3.gadu tūkstotī p.m.ē. Divupes vidienē uz dzīvi apmetās akadieši – semītu grupas tautas no Sīrijas. Viņi sākotnēji nodarbojās ar lopkopību, bet vēlāk no šumeriem pārņema daudzus sasniegumus, saimniekošanas paņēmienus, reliģiju un paražas. Radās pirmās lielvalstis. Tā Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās līdz pat Vidusjūrai. Pazīstamākā no Divupes valstīm, tomēr ir Babilonijas valsts ar galveno pilsētu Babiloniju jeb Bābeli. Akadiešiem sekoja vairāki citu iebrucēju viļņi. Divupes kalnainākajā ziemeļaustrumu daļā apmetās semītu ciltis, kas izveidoja asīriešu tautu. 2000.gadā p.m.ē. ienāca amorieši. No viņu vidus nāk arī slavenais Babilonas valdnieks Hammurapi. 18.gs.p.m.ē. sākās kasītu iebrukums. 16.gs.p.m.ē. heti iekaroja Divupi. 13.-12.gs.p.m.ē. parādījās aramieši, rietumsemītu ciltis, kuru valoda drīzumā izplatījās Divupē un Sīrijā, vēlāk kā sazināšanās valoda lietota visos Tuvajos Austrumos. Divupes kultūras pamatu veidoja tieši šumeru un akadiešu sasniegumi. Tos vēlāk pārmantoja citas tautas, piemēram, asīrieši un kaldieši jeb haldeji, veidojot savas impērijas. Divupei raksturīgas pilsētas – sākumā nelielas ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju, bet jau ar savu pārvaldi. Vēlāk veidojās arī lielpilsētas – Babilona ar vairāk nekā 80000 iedzīvotāju; Nīnive ar 200 – 250000 iedzīvotāju. Galvenais produkcijas ražotājs, tomēr bija ciema kopiena. Pilsēta bija apgabala saimnieciskais, administratīvais, reliģiskais un kultūras centrs. Pilsētniekiem kļuva raksturīgas tādas īpašības kā atklātība un kustīgums, gatavība pieņemt jauno, nosliece mainīt dzīvesvietu un baudīt dzīvi, intelektuālisms. Viņiem jau agri parādījās piesardzīgi kritiska attieksme pret daudzām tradicionālām, ierastām vērtībām, uzskatiem un arī mītiem. Sākās jauni garīgie meklējumi, un veidojās dinamiskas reliģiskas attiecības. Pastiprinājās vēlēšanās pārliecinoši sajust un personiski pārdzīvot pārpasaulīgo.