Senā Ēģipte

Ēģiptē pirmie hieroglifu raksti parādījās ~3300. 3100. gadu p.m.ē.

Tie attiecināmi uz 5. un 6. dinastijas faraoniem 23.gs. p.m.ē.

Šeit bija iekodēta mumificēšanas un piramīdu ideja, lai vislabāk pasargātu valdnieka ķermeni.

Izcils literatūras piemineklis – ”Mirušo grāmata” – dažādi mirušo kulta teksti, kas nodrošinās mūžīgo dzīvošanu.

Jaunajā valstī rodas arī pasakas, kuru pamatā bija mitoloģija.

Rakstvedim bija jāprot ne tikai nodarboties ar rakstu darbiem, bet arī jāspēlē flauta, stabule, lira, jādzied instrumentu pavadībā.

Heironīmija – taktī kustināt rokas, ar rokām norādot nākamos toņus, kas jāspēlē; diriģēšana.

”Reh hetu” – lietu zinātājs, izglītots, mācīts cilvēks.

Ēģiptieši prata aprēķināt laukumus dažādām ģeometriskām figūrām – taisnstūrim, trijstūrim, trapecei un riņķim,(pieņemot, ka π ir 3,16).

Senie ēģiptieši iedalīja debesis 12 vienādās daļās, katrai piešķirot kāda zvaigznāja nosaukumu.

Imhoteps (Senā valsts) arhitekts vienīgie, mums zināmie, dievišķotie cilvēki, kas nav valdnieka dzimtas pārstāvji.

Pēc Amenhotepa IV nāves, viņa pēcteči ar slēptiem nolūkiem, par valdnieku ieceļ 9 gadus jauno Tutanhamonu.