Senā Ēģipte: faraonu laika kultūra un tradīcijas

*Ēptiešu senči, pirmatnējie mednieki pielūdza dažādus dzīvniekus. Katrai ģintij bija sava dievība dzīvnieks, kuru uzskatīja par šīs ģints sentēvu, līdz ar to – par tās aizstāvi.

*Par varenāko no visiem dieviem tika uzskatīts Saules dievs Ra. Tam sekoja Mēness dievs Tots, Izīda – zvaigzne Siriuss, auglības, ūdens un vēja dieviete, pēc kuras noteica Nīlas plūdu sākumu, kā arī Gebs zemes dievs un Nuta – debesu dieviete.

*Īpašu vietu Ēģiptes reliģijā ieņem auglības dievs Ozīriss. Teikas vēstī, ka Ozīriss bijis pirmais ēģiptes valdnieks, kurš iemācījis ļaudīm zemes apstrādāšanu un labības audzēšanu. Ozīrisam bijis brālis – ļaunais Sets – tuksneša un negaisa valdnieks. Sets Ozīrisu nonāvējis, bet Ozīrisa sieva Izīda atradusi vīra līķi, dievi to atdzīvinājuši un iecēluši par pazemes – mirušo valstības valdnieku. Šajā teikā Ozīriss norāda uz ikgadējo dabas aizmigšanu ziemas miegā un pavasara atmodu. Izīda – zvaigzne Sīriuss – modina dabu jaunai dzīvei, ļaunais Sets – sausie, karstie vēji, kuri pūš no tuksnešiem turpat vai divus mēnešus bez pārtraukuma cenšas visu dzīvību iznīdēt.

*Manuprāt, visai savādi ir tas, ka senajā Ēģiptē, par faronu ciltstēviem tika uzskatīti dievi, kaut gan viņi patiesībā bija, ir un būs tādi paši cilvēki, kā mēs. Ar laiku, pieaugot faronu varenībai, viņus uzskatīja par pašas Saules – jeb Amona – Ra pēcnācējiem.

*Lopkopība un zemkopība radīja priekšstatus un ticējumus, ka dievi ir kā cilvēki ar dzīvnieku galvām. Tā, piemēram, Mēness dievs Tots tika attēlots ar putna ibisa galvu, Hors ar vanaga galvu, mirušo valstības valdnieks Anubiss tika attēlots ar šakāļa galvu, u.t.t.

*Dieviem Ēģiptē tika celti tempļi, kurus apkalpoja neskaitāms daudzums priesteru. Tempļiem piederēja milzīgi zemes īpašumi, kurus tiem dāvāja farons. Kalpodami dieviem, priesteri kļuva neizsakāmi bagāti.

*Ēģiptes jaunās valsts posmā norisinājās reliģiska reforma, kuras rezultatā par vienīgo dievu tika pasludināts Amons, sapludinot to ar senā saules dieva Ra kultu.

*Reliģijas pārstāvji centās apturēt zinātnes un izglītības attīstību, taču nespēja pilnībā nomākt cilvēku tieksmi izzināt pasauli.

*Sākotnēji faronu kapenes sauca par mastabām. Arhitektam Imhotepam radās doma, kas pilnībā izmainīja kapeņu mastabu celtniecību un padarīja tās par piramīdām, proti, Imhotems pavēlēja turpināt celtniecību nevis plašumā bet augstumā. Tā kapenei radās 2 stāvs – vēlviena mastaba, tikai nedaudz mazāka. Pēc tam virsū no zemes un akmeņiem uzbēra vēl vienu un vēl vienu. Rezultātā plata un augsta paugura vietā parādījās ap 60 m augsta piramīda.

*Pamazām nelielās pakāpienveidīgās piramīdas nomainīja aizvien lielāki milzu veidojumi no akmens blokiem ar gludu, līdzenu virsmu.