Senā Mezopotāmija: civilizācijas veidošanās un kultūras sasniegumi

Mūsdienās Mezopotāmijas reģiona klimats ir mazāk labvēlīgs, nekā tas bija antīko civilizāciju laikā. Rietumos no Mezopotāmijas plešas bezgalīgie Sīrijas tuksneša smiltāji. Pirms tūkstoš un vairāk gadiem, kad saule šeit tik nežēlīgi vēl nesvilināja, reģiona klimats bija maigāks. Tuksnešu un stepju rajoni aizņēma mazākas platības un nebija tik nemīlīgi kā mūsdienās. Kādreiz leknais Divupes līdzenums mūsdienās ir stipri noplicināts zemes ražīgums ir dramatiski krities. Liela daļa senatnē rūpīgi koptās irigācijas sistēmas mūsdienās ir degradējusi, upju gultnes un kādreizējie mākslīgie kanāli daudzviet aizauguši un pārpurvojušies. Tikai arheoloģiskie izrakumi vēl liecina, ka pirms daudziem gadsimtiem šeit pleties viens no ekonomiski un kultūras ziņā visaugstāk attīstītajiem reģioniem uz Zemes. Taču mazāk labvēlīgie klimatiskie apstākļi varētu būt vainojami tajā tikai daļēji, jo, lai gan mūsdienās lietus šajā reģionā ir samērā reta parādība, ūdens no abām upēm, kas plūst no kalniem ziemeļos un austrumos, lauku apūdeņošanai joprojām ir pietiekamā daudzumā. Pienācīgi apstrādāti un apūdeņoti lauki arī tagad dod labas ražas.

Gadsimtu gaitā Divupes pilsētas attīstījās, konkurēja savā starpā, līdz dažas no tām kļuva par valstu galvaspilsētām. Tā, dažādos laika posmos uzplauka, sasniedza varenību un piedzīvoja norietu dažādas valstis. Tās bija Šumera, Asīrija un Babilonija. Līdz ar šo valstu dzīves cikliem mainījās arī Divupes liktenis.

Ap 5. gadu tūkstoti p.m.ē. kāda cilts, kuras nosaukums bija Ubaīdi, apmetās Mezopotāmijas dienvidu daļā, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā Šumera. Atsevišķi vēsturnieki atzīmē, ka Ubaīdi, iespējams, bijuši kaukāziešu izcelsmes indoeiropieši. Sākotnējās apmetnes pakāpeniski izvērsās par svarīgākajām šumeru pilsētām Eridu, Isinu, Kišu, Kulabu u.c.

Pēc valdnieka Nebukadnecara II nāves, 539.g. p.m.ē. Babiloniju iekaroja Persija.