Senās Ēģiptes mūzika Izglītība un zinātne

• sistrums tas līdzinās latviešu trideksnim – sastāv no roktura un zvārguļu rindām. To lietoja rituālos ar godu dievietei Izīdai. Spēlētājas bija sievietes.

• heironīmija (no sengrieķu vārda “heironomeo” )–kustināt taktī rokas .

• Hors Ozīrisa un Izīdas dēls. Saules un debesu dievs. Attēlots ar ērgļa galvu.

Pastāv uzskats, ka ēģiptieši pazinuši tikai divbalsīgu dziedājumu, taču mūzikas instrumentu klāsts ir iespaidīgs : arfa, lira, flautas, niedru stabules, zelta un sudraba taures, bungas, zvaniņi. No vēlākiem laikiem pazīstams gleznojums, kas attēlo sievietes ,kas spēlē dažādus mūzikas instrumentus – lielu arfu, gareniskās flautas, ēģiptiešu lautu .

Sevišķi populārs Ēģiptē bija sitamais instruments sistrums, kas vēlākos laikos ticis uzlūkots par Ēģiptes simbolu.

Ēģiptē bijusi plaši izplatīta heironīmija. Tātad ēģiptieši prata diriģēt, tomēr tā nebija diriģēšana mūsdienu izpratnē, kas regulē mūzikas ritmu, skaņas stiprumu utt. Ja ēģiptiešu diriģents ar saliektiem pirkstiem attēloja apli – pamattonis. Kvinta izstiepta roka ar specifiskiem saliektiem pirkstiem. Starptoņi bija dažādos leņķos saliekas rokas un pirksti.

Tika izmantota decimālā skaitīšanas sistēma. Rakstībā pastāvēja īpašas zīmes, lai attēlotu decimālos skaitļus, piemēram, miljonu apzīmēja ar cilvēku, kas izbrīnā pacēlis rokas. Matemātika tika izmantota arī mākslā.

Ēģiptiešu matemātikai bija primitīvs raksturs – viņi reizinājuši, izmantojot pakāpeniskās darbības veidu. Praktiska nozīme bija ģeometrijai. Ēģiptieši prata aprēķināt taisnstūra, trijstūra, trapeces un apļa laukumu, pieņemot, ka  = 3,16.Viņi pirmie riņķa līniju sadalīja 360 grādos, prata aprēķināt cilindra, piramīdas un puslodes tilpumu, kvadrātsakni. Zināšanas bija arī algebrā – viņi prata risināt vienādojumus ar vienu nezināmo lielumu, ko dēvēja par “kaudzi”, iespējams “graudu kaudzi”.

Senēģiptiešu valodā radās vārdkopa “lietu zinātājs” (reh hetu) ,kas apzīmē “izglītotu , mācītu cilvēku” – rakstvedi.