Senās Grieķijas un mūsdienu Olimpisko spēļu salīdzinājums

Olimpisko spēļu dzimtene ir senā Grieķija. Sacensības bija svētku sastāvdaļa. Reliģijai grieķu dzīvē bija milzīga nozīme, un ar sporta sacensībām viņi goināja savus dievus. Leģenda vēsta, ka olimpiskās spēles aizsāka Zeva dēls, izcilākais sengrieķu varonis Hērakls. Hēraklu padarīja slavenu viņa 12 varoņdarbi, kad viņš veica šķietami neiespējamo. Paveicis sesto varoņdarbu iztīrījis Elīdas valdnieka Augeja staļļus un nogalinājis Augeju, kurš viņam nesamaksāja solīto atalgojumu, Hērakls sarīkoja pirmās Olimpiskās spēles.

Olimpiskās spēles notika reizi četros gados vasaras saulgriežu laikā, šo ciklu, ko dēvēja par olimpiādi, grieķi izmantoja laika skaitīšanai. Tās notika lielo tempļu tuvumā. ( tās notika no 776.g.p.m.ē. līdz mūsu ēras 393.g., kopā 293 reizes un nekad netika izlaistas, līdz kamēr imperators Teodosija I tās aizliedza, uzskatot spēles par pagānisma tradīciju). Sacensības bija reliģisko kultu sastāvdaļa. Laikā, kad notika sporta spēles, tika pārtaraukti visi kari un nemieri, uz sporta spēļu notikšanas vietām plūda cilvēki no visas Grieķijas, lai ņemtu dalību sacensībās vai novērotu tās kā skatītāji.

Senās Grieķijas Olimpiskajās spēlēs drīkstēja piedalīties tikai vīrieši, kuri bija grieķu polisas pilsoņi, nedrīkstēja piedalīties sievietes, vergi un nepilsoņi, bet mūsdienās sportisti Olimpiskajās spēlēs cīnās vienlīdzīgās, godīgās sacensībās bez reliģiskas rasu vai politiskas diskriminācijas.

Senajā Grieķijā sieviešu sporta spēles notika Spartā, taču tām nebija dots olimpiādes vārds.

Pirmās olimpiādes ilga tikai vienu dienu un programma bija ļoti īsa. Pieaugot Olimpisko spēļu popularitātei, programma paplašinājās un ilgums palielinājās līdz 5 dienām.