Senās Romas termas: vēsture un nozīme sabiedrībā

Pirts celtniecība ilga vairākus gadus. Pēc vēsturnieku liecībām vienas pirts celtniecībai veltīja ap 3. 4. gadus, un tās vēl nebija pašas greznākās pirtis. Imperatora Diokletiāna pirts celtniecība ilga ap sešiem gadiem, un darbā tika nodarbināti vairāk kā 40 000 cilvēku.

Seno romiešu termas bija kā veselas pilsētas, kur atradās praktiski viss, ko varēja ievajadzēties cienījamam pilsētniekam. Bez pirts telpām – baseiniem ar karstu un aukstu ūdeni, tepidārijiem (svīšanas telpa) ar sausu un mitru gaisu, masāžas telpām pirts kompleksā ietilpa arī vingrošanas zāles, stadioni, laukumi sporta sacensībām, maltītes zāles, bibliotēkas. Tiecoties pēc miesas tīrības, romieši neaizmirsa par dvēseli, tādā veidā sasniedzot miesas un dvēseles harmoniju. Šādā kompleksā varēja pavadīt veselas dienas. Vidusmēra pirtī vienlaicīgi varēja uzturēties ap 2500 cilvēku.

Romas mediķi uzskatīja, ka ūdens un tvaiks spēj darīt brīnumus. Slavenais ārsts Asklepiads izstrādāja medicīnisku doktorīnu, saskaņā ar kuru slimos jāārstē “pareizi, ātri un patīkami”. Īpaša ārstnieciska iedarbība bija minerāliem un sāļiem bagātajiem termiskajiem ūdeņiem.

Pirtī ne tikai mazgājās, bet arī veda pārrunas, zīmēja, lasīja dzeju, dziedāja un rīkoja dzīres. Pirts tuvumā bija masāžas telpas, laukumi fiziskiem vingrojumiem un sporta sacensībām, bibliotēkas. Bagātie romieši pirti apmeklēja divas reizes dienā. Kā privātās, tā arī publiskās pirtis – termas atšķirās ar īpašu greznību – marmora baseiniem, sudraba un zelta roku mazgājamiem traukiem. Pirmā gadsimta beigās pirms mūsu ēras Romā bija uzceltas 150 publiskās pirtis. Telpas apsildīja, kā mūsdienu krievu pirtīs un somu saunās. Telpas stūrī tika novietota krāsns, uz bronzas režģa – akmeņi virs gailējošām oglēm. Bija telpas ar sausu un mitru gaisu.