Sēnes: bioloģiskā dažādība un loma ekosistēmā



Svarīgākās cepurīšu sēņu pazīmes.
Cepurīte.
Kātiņš.
Mīkstums.
Sēņu latviskie nosaukumi.
Sēņu nozīme pārtikā.
Sēņu audzēšana un saudzēšana.
Secinājumi.
Tēzes.
Izmantotā literatūra.
Mēs dzīvojam uz planētas, kuru sauc par Zemi. To ietver gāzu slānis – gaiss, kura sastāvā ir slāpeklis, skābeklis un ogļskābā gāze. Lielāko Zemes virsmas daļu sedz ūdens – jūras, okeāni, upes, ezeri. Visur – gaisā, ūdenī, uz sauszemes mīt daudzveidīga dzīvība. Visas dzīvās būtnes neatkarīgi no dzīves vides un vietas, kur tās var sastapt, iedala valstīs:
Ir daudz jautājumu, ko gribētos uzzināt par sēnēm.
Rakstīt referātu un līdz ar to uzzināt vairāk par sēnēm izvēlējos tāpēc, jo, manuprāt, par šo tēmu nerunā tik bieži, un sēņu valsts liekas reizē tik pazīstama un tik noslēpumaina.
Sēņu valsts ir ļoti liela daudzveidīga dzīvo organismu grupa. Precīzs sēņu sugu kopskaits uz zemeslodes nav zināms, bet to ir sešas reizes vairāk nekā augu. Daļa zinātnieku uzskata, ka to skaits ir ap 50 tūkstošu sugu, citi domā, ka 100 tūkstošu vai pat vairāk.
Lielākā daļa sēņu bez mikroskopa nemaz nav saskatāmas, mēs savā apkārtnē redzam tikai to darbības pēdas. Sēnes sastopamas visur – tropos, tuksnešos, mūžīgā sasaluma joslā, dziļās alās, jūrās un saldūdeņos, to sporas lidinās augstu gaisā līdz pat stratosfērai. Lielā skaitā tās mīt arī ikvienā cilvēka un dzīvnieka organismā, piedalās augsnes veidošanā, palīdz sēklām uzdīgt.
Tās mājo mūsu dzīvokļos, tās piedalās kefīra raudzēšanā un maizes cepšanā, izraisa cilvēka, dzīvnieku un augu slimības. Ar mikroskopisko sēņu palīdzību ražo penicilīnu, streptomicīnu, organiskās skābes – citronskābi, pienskābi.
Kas gan ir īsti sēnes? Jau senos laikos tās slēptā dzīvesveida dēļ cilvēkiem šķitušas neparastas, noslēpumainas, saistītas ar „tumšajiem spēkiem” – raganām, burvjiem. Vēl pavisam nesen sēnes tika pieskaitītas augu valstij. Tomēr tām piemīt vairākas būtiskas atšķirības no tās.
1. Sēņu un augu barošanās veids ir atšķirīgs. Augi, pateicoties savai zaļajai krāsai (hlorofilam) un saules gaismai, spēj paši pārvērst neorganiskās vielas (ogļskābo gāzi, ūdeni) organiskajās (ciete, olbaltumvielas, cukuri, tauki utt.). Sēnēm hlorofila nav un tās nespēj pašas veidot organiskās vielas.
2. Sēnēm, tāpat kā dzīvniekiem, kā vielmaiņas gala produkts parādās urīnskābe, kā rezerves barības viela uzkrājas glikogēns (tāpat kā dzīvnieku aknās). Augos turpretī uzkrājas ciete.
Varbūt sēnes varētu pieskaitīt dzīvnieku valstij? Arī dzīvnieki tās nav, jo sēnes barību uzsūc kā augi, nevis norij kā dzīvnieki. Sēnēm tāpat kā augiem raksturīga neierobežota augšana, bet dzīvnieki aug tikmēr, līdz kļūst pieauguši un sasniedz noteiktu lielumu. Lielākai daļai sēņu ķermenis veidots no smalkiem pavedieniem – hifām, kas kopā veido sēņotni jeb micēliju. Ir arī sēnes, kas sastāv tikai no vienas šūnas, piemēram, raugi. Kad mēs dodamies uz mežu sēņot, mēs vācam tikai sēņu augļķermeņus, pati sēņotne atrodas augsnē, koksnē vai citā substrātā. Augļķermeņos attīstās sporas, ar kurām sēnes vairojas, līdzīgi kā augi vairojas ar sēklām.