Sēnes: dzīves cikls un ekoloģiskā nozīme

Pēc sporas veidojošo orgānu lieluma runā par makroskopiskajām un mikroskopiskajām sēnēm. Makroskopiskās sēnes pieder asku un bazīdijsēnēm. Pie asku sēnēm pieder tās sēnes, kurām sporas veidojas īpašās tvertnēs – askos jeb somiņās. Tāpēc arī šīs sēnes sauc par askusēnēm vai somiņsēnēm. Pie bazīdijsēnēm savukārt pieder tās sēnes, kurām sporas veidojas uz īpašiem veidojumiem – bazīdijām. Pie bazīdijsēnēm pieder visas cepurīšu sēnes, piepju sēnes un pūpēži. No mikroskopiskajām sēnēm pie bazīdijsēnēm pieder rūsas sēnes un melnplaukas sēnes.

Atradu, ka latviešu vārds „sēne” ir somugru izcelsmes. Igauņi sēni sauc par „seen”, somi – „sieni” . Mūsu dienvidu kaimiņi lietuvieši sēni sauc par „grybai” . Šis vārds acīmredzot ir slāvu izcelsmes. Savukārt krievu „grib”, kā domā, cēlies no „gorb”, kas nozīmē kupri. Uz rakstīto avotu pamata var apgalvot, ka šis nosaukums krievu valodā parādījies tikai l6. gadsimtā. Līdz l6. gadsimtam slāvu un senkrievu valodās sēnes sauca par „gubi” . Nosaukumu „gribi” sākumā lietoja vienīgi attiecībā uz cepurīšu sēnēm ar kuprainu, izliektu cepurīti. Tikai 18. gadsimta sākumā šis vārds kļuva par vispārīgu šīs organismu grupas apzīmējumu, izspiežot veco nosaukumu „gubi”, kas vietām saglabājies kā tautas nosaukums. Zināma krievu valodas ietekme saskatāma vairākos latviešu sēņu nosaukumos. Atgādināsim, ka mūsu iecienītā baravika savu vārdu ir aizguvusi no krievu valodas, kur to sauc par „borovik” ; no krievu valodas ir nācis arī makavices (priežu sviestbekas) nosaukums. Krievu valodā šo sēni sauc par „mohovik”, jo tā aug sūnās (krievu valodā sūna – „moh”).

Vācieši sēnes sauc par „Pilze”, bet angļi „mushrooms” . Angļi ar šo vārdu apzīmē visas sēnes ar ātri augošiem, mīkstiem augļķermeņiem, kā bekas, mušmires, atmatenes, bērzlapes, bisītes, lāčpurnus u. c., kuru augļķermeņiem var izšķirt kātiņu un cepurīti. Angļu valodā vēl sēnēm ir lietots apzīmējums „toadstools” . Tās ir cepurīšu sēnes ar kātiņu un cepurīti, bet, atšķirībā no citām šāda tipa sēnēm, neēdamās un indīgās sugas. Varētu zināmā mērā būt kaut kas līdzīgs mūsu suņu sēnēm.

Franči sēnes sauc par „champignons” . Tas ir vārds, kas sākotnēji nāk no latiņu „campus” un nozīmē „lauku”, citiem vārdiem sakot, šajā nosaukumā tiek atspoguļots fakts, ka lielum lielais vairums šo sēņu aug ārpus meža: tīrumos, laukos, pļavās un dārzos. No šī vārda arī cēlies visiem tik labi pazīstamais šampinjonu nosaukums, kuru citās valodas attiecina tikai uz vienu sēņu ģinti, kuras latviskais nosaukums ir „atmatenes”. Tās ir sēnes, kuras sastopamas savvaļā arī Latvijā, bet tās tiek arī plaši kultivētas un pasaulē ļoti populāras.

Vairāk pazīstams ir parastais lāčpurns. Šīs sēnes cepurīte ir 6 – 12 cm augsta un 4 – 8 cm plata, dzeltenbrūngana, dzeltenpelēka, lodveidīga, olveidīga, ar šūnveidīgām krokām. Kātiņš baltgans līdz gaiši dzeltenīgs, pie pamatnes resnāks, 4 – 8 cm garš un 1 – 2 cm diametrā, dobs. Mīkstums maigs, vaskveidīgs, ļoti trausls, ar patīkamu garšu un smaržu. Sēne sastopama aprīlī, maijā lapkoku mežos, parkos, dārzos, zālājos, visbiežāk kaļķainās, mālainās, retāk smilšainās vietās, dažkārt lielos daudzumos degumos. Ne bieži un ne daudzi eksemplāri kopā.