Seno Austrumu civilizāciju radītās pozitīvās un negatīvās sekas pasaules vēsturē

Seno Austrumu civilizācijām bija ļoti liela nozīme pasaules vēsturē. Tuvajos Austrumos bija novērojams „neolītiskās revolūcijas” sākums. Tas iezīmēja ļoti lielas pārmaiņas cilvēces vēsturē. Šīs pārmaiņas saistījās ar negaidīti strauju attīstību cilvēces vēsturē. „Neolītiskā revolūcija, nenoliedzami, bija ļoti nozīmīgs posms cilvēces attīstībā un tas norisinājās, galvenokārt, vietā, kur pēc apmēram 4 gadu tūkstošiem radās pirmās augstas kultūras civilizācijas cilvēces vēsturē.

Seno Austrumu civilizāciju atklājumu radītās sekas galvenokārt bija pozitīvas. Kā jau zināms, Senajos Austrumos radās pirmās civilizācijas un pirmais priekšnoteikums, lai sabiedrību varētu saukt par civilizāciju ir sava rakstība. Tādēļ var spriest par kultūras rašanos un cilvēka prāta nobriedumu. Tas piešķir šim Seno Austrumu civilizāciju atklājumam pasaulvēsturisku nozīmi. Rakstību vienlaicīgi izveidoja divas Seno Austrumu tautas – ēģiptieši un šumeri. Ēģiptiešiem tie bija hieroglifi, savukārt šumeriem – ķīļraksts. Nedaudz atšķīrās zīmju skaits katrā no rakstības veidiem. Hieroglifiem bija 600 zīmes, savukārt ķīļrakstam – 500. Šumeru izveidotais ķīļraksts kļuva par starptautisku rakstību. Šis atklājums bija jauns cilvēku komunicēšanās veids. Tas deva iespēju uzglabāt un nodrošināja iespēju saglabāt zināšanas. Manuprāt, tas bija ievērojamākais Seno Austrumu civilizāciju atklājums, jo bez rakstības mūsdienās visādā ziņā nevarētu iztikt.

Tāpat vērā ņemams ir Divupes tautu sasniegumi ūdens problēmas risināšanā. Viņi tās risināja ar sarežģītu kanālu, dambju un slūžu sistēmu palīdzību.

Negatīvas sekas pasaules vēsturē gandrīz vai nevar manīt. Varbūt par tādām varētu saukt Seno Austrumu civilizāciju sabiedrības radītās sociālās grupas.