ARTEMĪDAS TEMPLIS EFESĀ
Slavenais Artemīdas templis, viens no Septiņiem pasaules brīnumiem, nebija pirmais Efesā uzceltais templis, taču noteikti bija viskrāšņākais.Senā pilsēta mūsdienu Turcijas rietumu piekrastē, ko tolaik dēvēja par Mazāziju, savulaik bija viena no bagātākajām visā reģionā.Patiesi, laikā, kad tika pabeigts lieliskais templis, Efisa jau bija nozīmīgs reliģisks centrs ar 200 000 iedzīvotāju.
Pirmais templis pilsētā tika uzcelts ap 850.g.m.ē. un bija veltīts Artemīdas priekštecei auglības dievietei Kibelei.Kulta centru vairākas reizes pārbūvēja; vienu no greznākajiem tempļiem Artemīdai šajā vietā uzcēla neizmērojami bagātas Līdijas valdnieks Krēzs.Taču 356.gada p.m.ē. kāds ārprātīgais, vārdā Hērostrats, līdz pamatiem nodedzināja Kreza celto templi.Jau 4. gadsimta beigās p.m.ē. efezieši atjaunoja Artemīdas templi, ko vēlāk pieskaitija Septiņiem pasaules brīnumiem.Hronikas vēsta, ka lielais templis bijusi nevainojami skaista celtne.Tas apžilbinajis pat tos apmeklētājus, kuri bija redzējuši daudzus citus grieķu pieminekļus.Vēlak temoli izlaupija iebrucēji.Kad par oficiālo Romas valsts reliģiju kļuva kristietība, templi nojauca.
·Templis bija 114 m garš un 55 m plats.Tā bija lielākā no visām sengrieķu celtnēm.
·Efesa savulaik bija bagatakā pilsēta Mazāzijā.Neviens zaglis neuzdrošinājas lauoīt svētā vietā, tāpēc templī atradās dārgumu krātuve, ko uzraudzija virspriesteris.
·Tempļa vietā tika atrastas dažas no vissenākajām zinamajām zelta monētām.Uz tām attēlotsArtemīds-Kibeles simbols.
·Templis bija svētnīca, tāpēc daudzi cilvēki tajā meklēja patvērumu, o zinaja, ka templī viņi netiks apcietināti vai vajāti.
BABILONA GAISA DĀRZI
Vairāk nekā 2000 gadus cilvēki mēģina iztēloties Babilonas gaisa dārzus, bet dīvainā karta nav atrastas nekādas liecības par to pastāvēšanu.senajos ziņojumos par Babilonas pilsētu(mūsdienu Irakas teritorijā) dārzi nav pieminēti.Arhieologi atraka seno pilsētu, bet darzu drupas neatrada.
Leģenda stāsta, ka dārzus esot izveidojis valdnieks Nebukadnecars 2.
Vēsturiskās hronikās teikts, ka Nebukadnecars valdīja no 605.-562. gadam p.m.ē., nodibināja babilonijas impēriju un padarija slavenu Babelonas pilsētu.Leģenda vēsta ka varenais valdnieks nolēmis uzcelt gaisa dārzus kā skaistu dāvanu sievai valdniecei Amitisai.
Babilona tika pamesta 539. gadā p.m.ē. pēc tam, kad to iekaroja persieši.viss, kas saglabajies no darziem, ir teiksmas par to pastāvēsanu.Tomēr tuvējā apkārtnē arheologi atrada līdzīgu dārzu drupas, kas ļava izveidot aptuvenu priekšstatu par gaisa dārziem.
·Daži autori izteikuši domu, ka gaisa dārzi pacelti augšup ar burvju spēka palīdzību.Tomēr iespējams, ka šāds tulkojums ir nepareizs.Varbūt viņi tikai gribēja teikt, ka dārzi bijuši izvietoti uz terasēm vai stādīti dažādos līmeņos.
·Kara dārza malā ir bijuši četrus plektrus gara.Pletrs bija grieķu mērvienība, kas atbilda 30,8 m.Tātad katra dārzu mala varēja būt 123,2 m gara.
Eksperti mūsdienās nav vienisprātis par iespējamo terašu skaitu, tomēr visbiežāk minētais skaitlis ir “pieci”.Daži autori apgalvo,ka sienas bijušas 7m biezas un balstījušas lielos kokus.
FARAS BĀKA ALEKSANDRIJĀ
Nakts tumsā spoži mirdzošā Faras bāka droši vien bija neaizmirstams skats.Bāka brīdināja jūrniekus par bīstamajām zemūdens klintīm.Tās bija pēdējais un arī lietderīgākais no Septiņiem pasules brīnumiem.Gadsimtiem ilgibāka bija augstākā apdzīvotā celtne pasaulē.Tā pastāvēja gandrīz 1700 gadus, un pat līdz šai dienai nekur pasaulē nav uzcelta augstāka bāka par šo.
Aleksandrijas pilsētu 332.gadā p.m.ē. nodibināja Maķedonijas Aleksandrs.Sākotnēji te atradās tikai neliels zvejnieku ciems.Piekrastē, uzskrienot klintīm, gāja bojā daudzi kuģi.Ar laiku izveidojās pilsēta, un, tās nozīmei pieaugot, kļuva skaidrs, ka ka nepieciešama bāka, lai kuģi varētu droši iebraukt ostā.Ap 299.gadu p.m.ē. Aleksandra pēctecis Ptolemajs Soters (305.-282.g.p.m.ē.)tuvējā Faras salā sāka bakas celtniecību, kas ilga 20 gadus.
Kad Aleksandriju iekaroja arābi, pilšētas nozīme mazinājās, osta aizsērēja, un bāka vairs nebija vajadzīga.Zemestīces sagrāva celtnes pamatus, un tā iegāzās jūrā.
·Bāku iekļāva Septiņu brīnumu sarakstā tikai m.ē.6.gs.
·Bāka pacēlusies “306 fathomu” augstumā, proti, tā bijusi augstāka, par visaugstāko musdienu debesskrāpi.
·Kādāsenā vēstures avotā rakstīts, ka bākas celtniecība esot izmaksājusi 800 talantus (3,6milj. latu).
·Daži autori apgalvo, ka spogulis bākas virsotnē atspoguļojis notiekošo Bizantijā(Stambulā)-1250 km attālumā no Aleksandrijas.
20. gadsimta 90. gados franču arheologs Žans Īvs Amperērs un viņa komanda atzīmēja kartē zemūdens drupas, starp tām arī statujas, kas, iespējams, rotājušas Faras bāku.
LIELĀ PIRAMĪDA GIZĀ
Lielā piramīda gizā,ir vienīgais no Septiņiem pasaules brīnumiem,kas saglabājies līdz pat mūsdienām.Gandrīz 5000 gadus tā bija lielākā celtne pasaulē-piramīdas augstums sasniedza 147 metrus.Tā ir arī visapjomīgākā un precīzāk konstruētā celtne pasaulē.Piramīda atrodas Nīlas upes rietumu krastā.To uzbūvēja Ceturtās dinastijas otrajam valdniekam Hufu,kurš plašāk pazīstams ar vārdu Heopss.Viņš valdīja aptuveni no 2551.gada līdz 2525.gadam p.m.ē. un pats uzraudzija tās piramīdas celtniecību,kurai bija jākļūst par viņa kapenēm.Pēc formas Lielā piramīda atgādināja Heopsa tēva piramīdu Dahšūrā,tomēr bija daudz lielāka,un līdz ar tās tapšanu sākās piramīdu celtniecības slavas laiki.Piramīdas tika celtas gan pirms,gan-vēl vairāk-pēc Lielās piramīdas,tomēr neviena cita celtne nav tik ļoti fascinējusi pasauli vairāk nekā četrus tūkstošus gadu.
·Uzskata, ka lielā piramīda sver vairāk nekā 5 miljonus un ir veidota no vairāk nekā 2 miljoniem akmens bluķu.
·Piramīda aizņem 5,15 hektaru lielu apgabalu,kurā varētu izvietot 200 tenisa kortus.
·Svētā Pētera bazalika Romā,Itālijā,aizņem pusi no Lielās piramīdas teritorijas.
·Napolions izskaitļoja,ka trijās galvenajās piramīdās ir tik daudz akmens,lai varētu uzcelt 3 m augstu un 30 cm biezu sienu, kas varētu apjozt visu Franciju.
MAUZOLEJAS HALIKARNĀSA
Halikarnas Mauzoleja redzama gan krāšņa arhitektūra, gan patiesi lieliska tēlniecība, un tā noteikti bija visai neoparasta būve.Tam vajadzēja kļūt par reģiona valdnieka Mausola-viena no varenākiem vīriem dienvidrietumu Turcijā-kapenēm.Iespējams, ka Mauzoleja celtniecības darbi sākās jau Mausola dzīves laikā.Valdnieks aicināja tikai vislabākos tēlniekus, un viņu radītais piemineklis iemantoja nevīstošu slavu.
Mausols bija Kārijas valdnieks.kārija formāli ietilpa Persijas impērijā, bet patiesībā bija gandrīz neatkarīga valsts.Laikposmā no 377.-353. gadam p.m.ē. Mausola godkārīgie celtniecības plāni padarīja Halikarnasu par vienu no varenākajām pilsētām Egejas jūras piekrastē.Mauzoleja projektu esot izstrādājis grieķu arhitekts Pītijs. Pēc Mausola nāves 353. gadā p.m.ē. celtniecības darbi turpinājās viņa sievas un pēcteces valdnieces Artemisijas vadībā.Artemisija mira vēl pirms memoriāla pabeigšanas, bet celtnieki nolēma paši pabeigt Mauzoleju, lai tas kļūtu par mūžīgu piemiņu viņu ievērojamajai meistarībai.Kaut arī vēlāk Mauzolejs tika nopostīts, arheologiem ir izdevies atklāt daudzus tā noslēpumus.Halikarnāsa tika pārdēvēta par Bodrumu, un mūsdienās te atrodas muzejs, kurā glabājas daži kapeņu fragmenti.
·No visiem senās pasaules brīnumiem tikai Lielā piramīda pastāvēja ilgāk par Mauzoleju.
·Vispirms Mauzoleju nopostija zemestrīce, bet 1522. gadā to izdemolēja krustneši.Viņi izmantoja Mauzoleja būvmateriālus, lai nostiprinātu savu cietoksni pret turku uzbrukumu.
·Dažas statujas ziemeļu puse saglabājās, jo brīdī, kad ēka sabruka, tās tika apbērtas ar zemi.Frīze, kas pārsedza notekcaurules, gadiem ilgi nepamanīta gulēja zemē.
Vārdu “mauzolejs”, kas cēlies no Mauzolavārda, tagad lieto, lai apzīmētu lielas kapenes.
RODAS KOLOSS
304.gadā p.m.ē. Rodas Salas iedzīvotāji paglābās no briesmīga aplenkuma-jau trešā pēc kārtas pēdejo30 gadu laikā.Šim notikumam par godu viņi sarīkoja lielus svētkus.Ļaudis jutās tik pateicīgi, ka nolēma uzcelt milzīgu salas patrona saules dieva Hēlija statuju.Celtnicībai nepieciešamos līdzekļus viņi ieguva, pārdodot bruņojumu,ko bija atstājis Demetrijs Poliokerts,kurš kopa ar 40 tukst. Karavīru bija gatavojis ilgu un pamatīgu uzbrukumu salas galvas pilsētai.
Darbs bija 32 m augstas bronzas statujas,kas kļuva pazīstama kā Rodas Kolosa, sākās 292.gadā p.m.ē. un ilga 12 gadus.Statuja stāvēja uz marmora pamatnes līdzās ostai.Statujas dzelzs karkasu klāja bronzas plāksnes.Tomēr,par spīti Lindas tēlnieka Hareta labajiem nodomiem,statuja stāvēja savā vietātikai nepilnus 60 gadus-vismazāk no visiem Septiņiem pasaules brīnumiem.226.gadā p.m.ē. to sagrāva spēcīga zemestrīce:statuja sabruka uz ceļiem un saplīsa gabalos.Statujas drumslas palika guļam zemē līdz m.ē.654.gadam kad Rodas salu iekaroja arābi.Viņi bronzas gabalus pārdeva siriešu tirgotājiem,kuri tos aizveda ar 900 kamieļiem.No kolosa nepalika nevēsts.
·Iesākumā ar vārdu “koloss” apzīmēja jebkuru statuju.Kad šajā vārdā nosauca Rodas statuju,ar to sāka apzīmēt liela izmēra statujas.
·Vēsturnieks Strabons raksta,ka statujas celtniecībā tika izmantoti 500 talanti bronzas un 300 talanti dzelzs( atiecīgi 12,9 un 7,7 tonnas ).
·Kolosu ierindoja starp Septiņiem pasaules brīnumiem,kat arī saraksta tapšanas laikā tas jau bija sagāzies.
·Leģenda vēsta,ka tēlnieks Lindas Harets nonāvējies,kad viņam parādija statujā sīku plaisu.
Daudzi mākslinieki ir attēlojuši kolosu paceļamies pāri ostai,taču statuja nevarēja būt tik liela.
ZEVA STATUJA OLIMPIJĀ
433. gadā p.m.ē. skulptors Feidijs pabeidza darbu pie fantastiskas grieķu dievu valdnieka Zeva statujas.Tā glabājās īpaši šim nolūkam celtā templī Olimpijā, Grieķijas dienvidos.Statuja bija gigantiska-tās augstums sasniedza 13 m.Tā bija augstāka nekā mūsdienās celta četrstāvu māja.Statuja izmaksāja vesalu bagātību, jo bija veidota no daudziem dārgiem materiāliem, pimēram, tonnas ziloņkaula un vēl lielāka daudzuma zelta.Tempļa apmeklētājus pārsteidza statujas apmēri un tās radīja apbrīnojamā meistarība detaļu izstrādē.Statujas forma bija tik reālistiska, ka daudzi cilvēki ticēja, redz pašu dievu. Dažas statujas daļas esot paglabātas m.ē. 394 gadā un aizvestas uz Konstantinopoli(mūsdienu Stambulu Turcijā), kur vēlāk tās sadegušas ugunsgrēkā.
·Fedijs statuju pabeidza 8 gados.
·Vēsturnieks Strabons aprēķināja-ja Zeva statuju pieceltu, viņa galva sniegtos pāri tempļa jumtam.
·Ziloņkauls tika iegūts no ziloņu ilkņiem un nīlzirgu zobiem.Ziloņkaulu ieeļoja, lai pasargātu no mitruma vai saplaisāšanas.
·Statujas celtniecībā izmantotais zelts mūsdienās maksātu ap 5,4 milj.latu.
Kā vēstī leģenda, Romas imperators Kaligula sūtījis strādniekus nozagt statuju, bet tie bailēs aizbēguši, kad statuja sākusi smieties un sastatnes sagāzušās.
Septiņi pasaules brīnumi
10A2 klases Skolnieka
Referats vēsturē.
Artemīdas templis Efesā........................................................................................................2 /lpp
Faras bāka Aleksanarijā.........................................................................................................4 /lpp
Mauzolejas Halikarāns............................................................................................................6/lpp
Zeva statuja Olimpijā.............................................................................................................8/lpp
