Septini pasaules brinumi

· Efesa savulaik bija bagatakā pilsēta Mazāzijā.Neviens zaglis neuzdrošinājas lauoīt svētā vietā, tāpēc templī atradās dārgumu krātuve, ko uzraudzija virspriesteris.

· Tempļa vietā tika atrastas dažas no vissenākajām zinamajām zelta monētām.Uz tām attēlotsArtemīds Kibeles simbols.

Vairāk nekā 2000 gadus cilvēki mēģina iztēloties Babilonas gaisa dārzus, bet dīvainā karta nav atrastas nekādas liecības par to pastāvēšanu.senajos ziņojumos par Babilonas pilsētu(mūsdienu Irakas teritorijā) dārzi nav pieminēti.Arhieologi atraka seno pilsētu, bet darzu drupas neatrada.

Leģenda stāsta, ka dārzus esot izveidojis valdnieks Nebukadnecars 2.

Vēsturiskās hronikās teikts, ka Nebukadnecars valdīja no 605. 562. gadam p.m.ē., nodibināja babilonijas impēriju un padarija slavenu Babelonas pilsētu.Leģenda vēsta ka varenais valdnieks nolēmis uzcelt gaisa dārzus kā skaistu dāvanu sievai valdniecei Amitisai.

Babilona tika pamesta 539. gadā p.m.ē. pēc tam, kad to iekaroja persieši.viss, kas saglabajies no darziem, ir teiksmas par to pastāvēsanu.Tomēr tuvējā apkārtnē arheologi atrada līdzīgu dārzu drupas, kas ļava izveidot aptuvenu priekšstatu par gaisa dārziem.

· Daži autori izteikuši domu, ka gaisa dārzi pacelti augšup ar burvju spēka palīdzību.Tomēr iespējams, ka šāds tulkojums ir nepareizs.Varbūt viņi tikai gribēja teikt, ka dārzi bijuši izvietoti uz terasēm vai stādīti dažādos līmeņos.

· Kara dārza malā ir bijuši četrus plektrus gara.Pletrs bija grieķu mērvienība, kas atbilda 30,8 m.Tātad katra dārzu mala varēja būt 123,2 m gara.

Eksperti mūsdienās nav vienisprātis par iespējamo terašu skaitu, tomēr visbiežāk minētais skaitlis ir “pieci”.Daži autori apgalvo,ka sienas bijušas 7m biezas un balstījušas lielos kokus.

Nakts tumsā spoži mirdzošā Faras bāka droši vien bija neaizmirstams skats.Bāka brīdināja jūrniekus par bīstamajām zemūdens klintīm.Tās bija pēdējais un arī lietderīgākais no Septiņiem pasules brīnumiem.Gadsimtiem ilgibāka bija augstākā apdzīvotā celtne pasaulē.Tā pastāvēja gandrīz 1700 gadus, un pat līdz šai dienai nekur pasaulē nav uzcelta augstāka bāka par šo.

Aleksandrijas pilsētu 332.gadā p.m.ē. nodibināja Maķedonijas Aleksandrs.Sākotnēji te atradās tikai neliels zvejnieku ciems.Piekrastē, uzskrienot klintīm, gāja bojā daudzi kuģi.Ar laiku izveidojās pilsēta, un, tās nozīmei pieaugot, kļuva skaidrs, ka ka nepieciešama bāka, lai kuģi varētu droši iebraukt ostā.Ap 299.gadu p.m.ē. Aleksandra pēctecis Ptolemajs Soters (305. 282.g.p.m.ē.)tuvējā Faras salā sāka bakas celtniecību, kas ilga 20 gadus.