Septiņi pasaules brīnumi: vēsture un leģendas

Visa šīs celtnes, būves ir vienreizējas, jo tās ir vienīgās uz mūsu planētas. Tās izceļas ar neparasto skaistumu, neizskaidrojamo celtniecību un dažādām mistiskām lietām, kuras saistītas ar šām celtnēm.

Hefrēna un Mikerina piramīdu iekšējās zālēs atrodas zem pamatnes līmeņa un izcirstas klintī. Hefrēna piramīdā ir tikai divas vienkāršas zāles, kurām saglabājušies grizti, savukārt Mikerina piramīdā ir izbūvēta neliela tomēr sarežģīta zāļu un galeriju sistēma un viena no galerijām ir izrotāta.

Visiem ir zināms, cik daudz interesantu un dažkārt pat pārsteidzošu zinātnisku atklājumu izdarījuši arheologi senajā Ēģiptes zemē. Tās kapenēs un tempļos atrasts milzum daudz brīnišķīgu mākslas darbu. Bet pats lielākais brīnums, kas pārsteidza visus jau senatnē, bija apbrīnojamie mākslīgie kalni – senās Ēģiptes valdnieku kapenes.

Vēl tālāk uz rietumiem redzami apbrīnojami kalni. Tiem ģeometriska forma, un tie stiepjas desmitiem kilometru – no Kairas pilsētas līdz Fajūmas oāzei.

Tās it kā izaug no tuksneša smiltāja – kolosālas, majestātiskas, nomācot cilvēku ar saviem neparastajiem apmēriem un stingrajām kontūrām. Stāvot piramīdas pakājē, grūti iedomāties, ka šos milzīgos akmens kalnus cēlušas cilvēka rokas.

Pirmais ēģiptiešu valdnieks, kas virs sava kapa uzcēla piramīdu, bija IVIVIV dinastijas faraons Džosers. Šo senāko Ēģiptes piramīdu veido sešas milzīgas pakāpes, kuru sienas bija klātas pulētām plāksnītēm. Netālu no Džosera piramīdas zinātnieki uzgājuši arhitekta Imhotepa statujas fragmentus. Šī statuja atradusies templī, kas uzcelts, blakus piramīdai. Faraons, kurš bija apmierināts ar lieliskajām neredzētajām kapenēm, parādīja arhitektam senajā Ēģiptē vislielāko godu, atļaudams novietot Imhotepa statuju valdnieka piemiņas templī. Celtnieks Imhpteps, kā redzams, bijis izcils sava laika matemātiķis un mehāniķis, ja viņš izdarījis visus aprēķinus un uzbūvējis tādu grandiozu celtni kā Džosera piramīdu – pirmo lielo akmens celtni pasaulē – un templi, kur tika uzstādīta viņa paša statuja. Imhoteps taču visu to veicis trīstūkstoš gadus p.m.ē.

Arheologi jau sen rūpīgi izpētījuši visu piramīdas apkārtni. Taču ēģiptiešu zinātnieks Muhameds Goneims pievērsa uzmanību kādai terasei dienvidaustrumos no Džosera piramīdas. Rūpīgi visu apskatot, Goneims atrada mūru paliekas un apstrādātus kaļķakmens un alabastra gabalus.

Daudz, kas vēl jānoskaidro arī par pašu lielāko piramīdu, ko cēlis faraons Hufu ( vai grieķis Heops ), kas dzīvoja 28. gs .p.m.ē.

Gandrīz piecus gadu tūkstošus stāv šī milzīgā piramīda. Tās augstums 147 m ( tagad pēc virsotnes nobrukuma 137 m), bet katras sānmalas garums – 233 m. Lai Hufu piramīdai apietu apkārt, jāsoļo gandrīz kilometrs. Līdz pašām 19.gs. beigām Hufu piramīda bija visaugstākā celtne pasaulē. Tās grandiozie izmēri pārsteidza visus, kas apmeklēja Ēģipti. Pilnīgi pamatoti pirmie krievu ceļotāji, kas nonāca Ēģiptē, nosauca piramīdas par „rokām taisītiem kalniem”.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka Hufu piramīda uzcelta no 2300000 milzīgiem, no visām pusēm gludi noslīpētiem kaļķakmens bluķiem, turklāt katrs bluķis sver vairāk nekā divas tonnas. Rūpīgi aptēstie un noslīpētie bluķi prasmīgi pielaikoti viens otram. Spraugā starp diviem akmeņiem nav iespējams naža asmeni.