Siksta kapela

Par spīti atpalicībai no laika, cilvēce ir meklējusi atbildes uz sev neizskaidrojamiem jautājumiem un problēmām tieši reliģijā un Eiropas izplatītākā tajos laikos bija Kristietība. Par godu konkrētās ticības Dievam tika celti, tā sauktie, dievnami, kur cilvēks varēja rast mieru, piedošanu par saviem grēkiem un gremdēties lūgšanās. Tāpēc, lai dievnams būtu „mājīgāks” un tajā būtu patīkamāk uzturēties, kā arī, protams, lai atspoguļotu reliģijas būtību un netiešā veidā caur vizuāliem darbiem nodotu kādu konkrētu ziņu dievnama apmeklētājiem, tika reproducēti dažādi motīvi no Bībeles gan freskās, gan vitrāžās, gan virs altāra uz sienas un citās, pieņemamās vietās, piemēram , uzskatāmi pieblīvēts dievnams ar šādām reprodukcijām ir tieši Siksta kapela.

Siksta kapela varbūt nav TĀ krāšņākā vai ievērojamākā kā daži tā laika citi dievnami (piemēram, Florences katedrāle), bet arī šai būvei ir savi ūnikumi, un tos man ir gribējies nedaudz apskatīt... Tieši māksla ir tā joma ar ko šī ēka izceļas uz pārējo fona, proti, iekšdarbi kā dažādas freskas un sienu, bet viss vairāk jau griestu greznie apgleznojumi Siksta kapelu ir padarījuši plaši pazīstamu visā pasaulē.

Tāpēc šajā darbā meklēju atbildes uz jautājumiem, kāpēc tad šie griestu

gleznojumi ir tik apbrīnas vērti un kā tie tapa, kad tie tapa un, kas tos „tapināja”.

Siksta kapela atrodas pasaulē mazākajā pilsētvalstiņā – Vatikānā. Vatikāns jau izceļas ne tikai ar saviem izmēriem un vienu no dažām valstīm, kurā vēl kā pārvaldes forma ir absolūtais monarhisms, bet arī ar savu reliģisko būtību, ne velti, tas tiek uzskatīts par katolicisma centru un cauri gadu simteņiem bijusi par apmešanās vietu pāvestam.

Siksta kapela ietilpst Vatikāna pils kompleksā un ir viens no ievērojamākajiem renesanses laika pieminekļiem. Tā tika celta no 1473. līdz 1481. gadam pēc arhitekta Dž. de Dolči plānojuma, pāvesta Siksta IV laikā. Taisni šī ir tā vieta, kur tiek ievēlēti, iesvētīti jaunie pāvesti. Tomēr ar pliku arhitektūrisko aspektu vien nepietiek, lai tādu celtni sauktu par dievnamu, tāpēc šīs kapelas izdaiļošanai tika pieaicināti tādi slaveni meistari kā S.Botičelli, D.Girlandajo, (kuri, piemēram, izstrādāja kapelas sienu gleznojumus) arī P.Peradžīno, L.Sinjorelli un, protams, Mikelandželo.

Mikelandželo Buonarroti (1475 – 1564) ir, neapšaubāmi, otrais popularitāti visvairāk iemantojušais renesanses pārstāvis aiz Leonardo da Vinči.