Siltumnīcas efejts

"Uz globālo sasilšanu jāraugās gluži no cita viedokļa, nevis tikai jāvaicā - un cik tad tas maksās?" sacīja Jergens Randerss, viens no vadošajiem Norvēģijas ekonomistiem.

Saules gaisma ("redzamais starojums") ieplūst caur siltumnīcas stiklu, un to uzņem tie augi, kuri atrodas iekšpusē.

Augi izdala siltumu ("infrasarkano starojumu"). Tas ir neredzams, bet to var sajust.

Daļa siltuma izplūst atpakaļ laukā no siltumnīcas, bet ne viss siltums. Siltumnīcas stikls atstaro daļu infrasarkanā starojuma, tāpēc siltumnīca no iekšpuses sasilst.

Dažas no atmosfēras gāzēm, kuras sauc par siltumnīcas gāzēm, neļauj starojumam aizplūst projām, bet atstaro to atpakaļ uz Zemi.

Ja tā nenotiktu, Zeme būtu mums pārāk auksta. Tā būtu par aptuveni 33 °C vēsāka nekā pašlaik: apmēram 18 °C. Viss ūdens uz planētas būtu sasalušā stāvoklī. Šis piemērs palīdz saprast, cik svarīgas ir siltumnīcas gāzes.

Tīra gaisa sastāvā parasti ir 78% slāpekļa, 21% skābekļa un 1% citas gāzes.

Dabā gaisā var atrasties arī ūdens tvaiki, kvēpi, putekšņi, baktērijas, vīrusi un citi piemaisījumi. Par gaisa piesārņotājvielām sauc vielas, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Parasti tās ir:

Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem ir organiskā (fosilā kurināmā - ogļu, naftas, dabasgāzes utt.) kurināmā dedzināšana. Arī malkas dedzināšana rada piesārņojumu. Auto izplūdes gāzes reaģējot ar gaisa piezemes slānī esošo ozonu, veido smogu. Skābie lieti (nokrišņi) veidojas, ja lietus un cita veida nokrišņi gaisā reaģē dažādām piesārņotājvielām (sevišķi ar sēra un slāpekļa oksīdiem). Gaisa piesārņošana var būtiski ietekmēt klimatu - izraisīt siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu, kā arī izraisīt ozona slāņa samazināšanos. Gaisa piesārņojums atstāj būtisku ietekmi arī uz dzīvo un nedzīvo dabu (augu, koku un lauksaimniecības sakņaugu augšanu, cilvēka izmantotajiem materiāliem), kā arī ietekmē cilvēka veselību gan tiešā, gan pastarpinātā veidā. Svarīgs arī ir iekštelpu gaisa stāvoklis. To var ietekmēt smēķēšana, ēdienu gatavošana uz atklātas uguns, ēku celtniecības un apdares materiāla izvēle.

Klimats ir mainījies, mainās un mainīsies. Pašlaik dzīvojam starp diviem leduslaikmetiem, un plūdi, vētras, sausums kļuvuši par ikdienas ziņu vēstījumu. Cik lielā mērā cilvēks ietekmē mūžīgos dabas procesus?

Globālā sasilšana ir Zemes virsmas vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas rada pārmaiņas klimatā. Acīmredzot ir būtiski saprast, kas izraisa šo globālo sasilšanu un cik liela loma šajos procesos ir cilvēka darbībai. Jautājums nav tik vienkāršs, kā varētu likties pirmajā brīdī, jo vēstures hronikas un zinātnieku pētījumi liecina, ka klimata pārmaiņas uz Zemes ir bijušas periodiskas.

Pēdējo 740 tūkstošu gadu laikā uz Zemes ir bijuši astoņi klimatiskie cikli, kad mijās leduslaikmeti un siltuma periodi jeb starpledus laikmeti. Neapšaubāmi, ka šie iepriekšējie cikli nekādi nav saistāmi ar cilvēka darbības izraisītām pārmaiņām. Tiesa, starpleduslaikmetu jeb siltuma periodu ietvaros var būt vērojamas dažādas klimata svārstības, un varbūt pašlaik cilvēce atrodas tādā svārstību periodā. Par industriālā...