Siltumnīcas efekts

• Saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu.

Pārvietošanās veids Ar kājām Ar riteni Ar mašīnu Ar lidmašīnu Ar autobusu Ar vilcienu

Vai zinājāt, ka katrs brauciens ar auto uz darbu palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu? Lielākais ļaunums ir ogļskābā gāze jeb CO2, kas kopā ar saules enerģiju atmosfērā pastiprina zemeslodes uzkaršanu. Tādējādi siltumnīcas efekts ap zemeslodi, kas nodrošina dzīvību uz tās, pēdējo pārdesmit gadu laikā pastiprinājies un dzīvības procesus sāk apdraudēt.

Ko tas nozīmē? 20. gadsimta laikā gada vidējā temperatūra uz Zemes pieaugusi par 0,6 grādiem, Eiropā kāpums bijis lielāks – par 0,9 grādiem. Šis ir straujākais kāpums Zemes pastāvēšanas pēdējos 450 000 gados. Turpinot līdzšinējo cilvēka saimniecisko darbību, zinātnieki prognozē, ka šajā gadsimtā temperatūra kāps vēl par 1,4 līdz 5,8 grādiem globālā mērogā, Eiropā – vidēji par 2 līdz 6,3 grādiem. Pat ierobežojot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi, aprēķināts, ka ledāju kušana un nokrišņi nākamā gadsimta laikā jūru un okeānu līmeni uz Zemes cels par 0,09 līdz 0,88 metriem. ES teritorijā, kur ar jūras ūdeņiem robežojas 89 000 kilometru, plūdu draudiem pakļauti 68 miljoni cilvēku. Globālā mērogā lielākās cietējas būs nelielas saliņas, kas vispār varētu pazust zem ūdens, piemēram, Maldivu salas, bet no Bangladešas varētu nozust līdz 50% teritorijas.

Temperatūras celšanās ieviesīs pārmaiņas arī saimnieciskajā darbībā, pirmkārt jau lauksaimniecībā. Zinātnieki konstatējuši, ka jau pēdējo 20 gadu laikā augu veģetācijas periods pieaudzis vidēji par desmit dienām. Ieguvēji, iespējams, būs Vidus un Ziemeļeiropas lauksaimnieki, jo siltāks klimats uzlabos saimniekošanu. Tas nozīmē, ka zemeslodes ziemeļdaļā ražas sezona pastiepsies garāka un pieaugs kultivētās platības. Taču zemeslodes dienviddaļas saimnieciskā dzīve piedzīvos panīkumu ūdens trūkuma dēļ. EK atzīmē, ka, piemēram, 2003. gada karstās vasaras dēļ daudzas Eiropas dienvidvalstis zaudēja kopumā 30% ražas. Nav garantēts, ka ražas zudumus dienvidos spēs kompensēt ražas pieaugumi ziemeļos, kur savukārt to var postīt aizvien biežāki plūdi, vētras un citas kataklizmas. Tā rezultātā šā gadsimta laikā, temperatūrai kāpjot par 2,5 grādiem, pārtikas trūkums var apdraudēt vismaz 50 miljonus cilvēku.

Temperatūras kāpums radīs pamatīgu slodzi veselības aprūpes sistēmai. Jau 2003. gadā Anglijā, Francijā, Itālijā un Portugālē karstuma izraisīto veselības sarežģījumu dēļ mira apmēram 26 tūkstoši cilvēku. EK savā ziņojumā piemin, ka klimata izmaiņas varētu samazināt saslimstības un nāves gadījumu skaitu ziemas periodā, taču vasaras periodā cietušo skaits varētu sasniegt pat simt tūkstošus iedzīvotāju Eiropā vien.

Vai jums šķiet, ka ar encefalītu inficētās ērces vairojas nepļautās zāles vai kādas citas neizdarības dēļ? Nē. EK kā vienu no klimata pārmaiņu izraisītām briesmām piemin arī infekcijas slimību pieaugumu. Tiek atzīmēts, ka pirmais cietējs Eiropas mērogā ir Baltijas reģions, kur aizvien siltākās ziemas un mitrās vasaras veicina ērču encefalīta un Laima slimības izplatību. Par maniakālajiem knišļu bariem Latgalē un zāģlapsenēm Kurzemē EK pagaidām vēl viedokļa nav.