„Siltumnīcas efekts”
raksturo vispārēju Zemes sasilšanu oglekļa dioksīda pastiprinātas uzkrāšanās dēļ, kurš absorbē infrasarkano starojumu un kavē tā normālu atstarošanos kosmosā. Galvenās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes (SEG) ir: oglekļa dioksīds, metāns, slāpekļa oksīds, hidrofluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds.
Cilvēku saimnieciskā darbība ir veicinājusi klimata pārmaiņas. Pēdējo 20 gadu laikā ¾ antropogēno CO2 izmešu atmosfērā ir radušies fosilā kurināmā dedzināšanas dēļ. Līdzšinējā cilvēku izvēle ir novedusi pie būtiska siltumnīcas efekta gāzu izmešu palielinājuma.
Ozona „caurumi”
ozons ir ļoti nestabila viela, kas sastāv no trīs skābekļa atomiem un var pastāvēt tikai savā dabiskajā vidē stratosfērā (ozona slānis atrodas 20 – 40 kilometru augstumā virs Zemes). Cilvēku saimnieciskās darbības dēļ ozona slānis dilst, un, lai gan no aprites ļoti strauji tiek izņemtas pirms dažiem gadu desmitiem mākslīgi radītās ķīmiskās vielas, ozona slāņa samazināšanās turpināsies vēl vismaz 60 gadus. Ozona slāņa samazināšanos zinātnieki ievēroja jau 20 gs. septiņdesmito gadu vidū, tomēr pieļāva, ka tas ir dabisks process, jo ozona slāņa biezums atkarībā no gadalaika mainās (visplānākais ozona slānis ir pavasarī zemeslodes galējos polos).
Tomēr ar laiku zinātnieki šim procesam pievērsa arvien lielāku vērību, jo ozona slānis absorbē ultravioleto starojumu, bet tā intensitātes palielināšanās kaitē ne tikai cilvēka veselībai, bet visai dzīvajai dabai. Ozona slāņa noārdīšanos rada hloru un bromu saturošās gāzes haloni un freoni. Sākotnēji tika atklāti pieci haloni un septiņi freoni, bet 1990-tajos gados ozonam bīstamo vielu sarakstu papildināja vēl 120 kaitīgas vielas.
Ozona slāņa noārdīšanās sekas jau jūtamas – pieaug cilvēku saslimšana ar melanomu un ādas vēzi, ozona koncentrācijas samazināšanas ietekmē cilvēka imūnsistēmu.
Arī klimata globālo saslimšanu ietekmē virs Zemes dilstošais ozona slānis. Lai gan stipro ierobežojumu dēļ ozona noārdošo vielu izmantošana pasaulē aizvien samazinās, ozona slānis turpina sarukt. Zinātnieki lēš, ka dabiskā līdzsvara atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 65 gadi.
Enerģija un transports
Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.
Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik.
“Rīcības programma 21. gadsimtam”
Riodežaneiro konferences lēmumā (“Rīcības programma 21. gadsimtam”, 9. nodaļā) tika minēts, ka ilgtspējīgu nākotni varētu nodrošināt Saules enerģija, vēja enerģija, biodegviela, zemes dzīļu siltums, paisuma — bēguma un viļņu enerģija.
Atjaunojamā enerģija
Tā ir enerģija, kas nepārtraukti veidojas Saules ietekmē. Kamēr vien spīdēs Saule, tikmēr tā būs pieejama.
• Saule sasilda zemi un jūras, tādējādi rodas vējš un viļņi. Mēs iegūstam vēja un viļņu enerģiju.
• Saule izraisa ūdens cirkulāciju. Mēs varam izmantot arī šo ūdens enerģiju.
• Saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu.
• Pašu Saules gaismu var pārvērst siltumā un elektrībā ar īpašu iekārtu palīdzību.
Atjaunojamo enerģijas avotu trūkums ir tas, ka gada laikā tie spēj dot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Biodegvielas iegūšanai paredzētie augi aizņem zemi, ko citā gadījumā varētu izmantot lauksaimniecībā. Daudzu savvaļas dzīvnieku un augu dzīve ir atkarīga no nokaltušiem zariem un mirušajiem kokiem. Ja šos materiālus izmantotu kā kurināmo, tad samazinātos bioloģiskā daudzveidība.
Neatjaunojamie enerģijas avoti
Tie ir resursi, kas veidojas ļoti lēni. Šie enerģijas avoti agrāk vai vēlāk izsīks, ja cilvēki turpinās tos lietot tikpat intensīvi, kā pašreiz. Urāns, ogles un nafta ir neatjaunojamās enerģijas avoti.
Atomelektrostacijās sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Līdz šim visvairāk atomenerģijas pasaulē uz vienu iedzīvotāju ražoja Zviedrijā. Urānu pārsvarā ieved no Kanādas un Austrālijas. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā būs jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu. Īstenībā līdz šim vēl nav zināms pilnīgi drošs radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas veids.
Ogles un nafta ir to dzīvnieku un augu atliekas, kas ir dzīvojuši pirms miljoniem gadu. Kad mēs tās dedzinām, rodas slāpekļa oksīds, sēra dioksīds un oglekļa dioksīds. Šīs gāzveida vielas nonāk gaisā, un mūsdienās to daudzumi ir tik lieli, ka izraisa vides problēmas.
Transports
Vieglās automašīnas, kravas mašīnas un kuģi rada lielu daļu videi kaitīgo emisiju (emisija – vielu, siltuma, starojuma, trokšņa izplūde no viena vai daudziem avotiem). Modernās mašīnas izmanto mazāk degvielas nekā vecās, kas no vides viedokļa ir ļoti labi, taču, ja mašīnu skaits pieaug, tad izplūdes gāzu daudzums ir tikpat liels. Jaunajās automašīnās ir ierīkoti katalizatori, kas samazina oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu emisiju. Tomēr mašīnas, kurās kā degvielu izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, palielina ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā.
Ar nodokļu palīdzību Zviedrija mēģina samazināt izplūdes gāzu daudzumu. Ar oglekļa dioksīda nodokli apliek katru izplūdušā oglekļa dioksīda kilogramu. Šī nodokļa jēga - likt cilvēkiem lietot mazāku daudzumu fosilās degvielas un rosināt radīt tai alternatīvas.
Tabula parāda, cik tālu vidēji jūs varat nokļūt, izmantojot dažādus transporta līdzekļus vai ejot ar kājām un iztērējot vienu kilovatstundu (kWh) enerģijas.
Pārvietošanās veidsAr kājāmAr riteniAr mašīnuAr lidmašīnuAr autobusuAr vilcienu
Kilometri (km)171001,30,76,610
Siltumnīcas efekts
Oglekļa dioksīds ir viena no daudzām gāzēm, kas dabīgi ietilpst gaisa sastāvā. Tas nepieciešams gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, jo tiek izmantots fotosintēzē. Turklāt ar tā palīdzību ap mūsu planētu tiek saglabāts Saules siltums, tādēļ mēs varam šeit dzīvot. Ja atmosfērā neatrastos tādas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes kā oglekļa dioksīds un ūdens tvaiki, siltums izplūstu kosmosā un Zeme būtu tikpat auksta un neapdzīvota kā Mēness.
Taču, jo vairāk gāzes, ogles, naftas un kūdras mēs sadedzinām, jo vairāk oglekļa dioksīda izplūst gaisā. Saules stari joprojām silda mūsu Zemi, bet lielā oglekļa dioksīda daudzuma dēļ mazāk siltuma tiek izstarots kosmosā. Klimats kļūst aizvien siltāks. To sauc par siltumnīcas efektu.
Pētnieki nav vienisprātis par siltumnīcas efekta izraisītajām sekām. Tomēr - jo vairāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nokļūs atmosfērā, jo siltāks būs Zemes klimats.
Skābie lieti un pārmēslošana
Sēra dioksīds, kas rodas no oglēm un naftas, tāpat kā slāpekļa dioksīds, kas veidojas no iekšdedzes motoriem, izplatās gaisā rūpniecības rajonos, piemēram, virs Eiropas. Sērs padara zemi un ūdeņus skābākus, jo sēra dioksīds gaisā kopā ar ūdens tvaikiem veido sērskābi.
Slāpeklis galvenokārt ir barības viela augiem. Liels tā daudzums paātrina koku augšanu mežos, kas var likties kā priekšrocība, bet tā ir tikai īsā laika posmā. Ilglaicīgā (ilgtspējīgā) skatījumā koku pārlieku ātrā augšana nav vēlama. To saknes nespēj pietiekami ātri uzsūkt citas barības vielas. Slāpeklis dabīgā ceļā rodas arī jūrās, bet pārāk liels tā daudzums izraisa aļģu strauju augšanu un vairošanos. Aļģēm atmirstot un sadaloties, ūdenī sāk trūkt skābekļa.
Bīstamais un nepieciešamais ozons
Dažas mašīnu izplūdes gāzes Saules gaismas ietekmē tuvu pie zemes virsmas veido ozonu. Šis tā saucamais piezemes ozons traucē augu attīstību un augšanu.
Taču augstāk atmosfērā ozona slānis ir ļoti nepieciešams. Tas aizsargā mūsu planētu no ultravioletā starojuma. Atsevišķas vielas, kā, piemēram, freoni, ko izmanto vecajos ledusskapjos, iznīcina ozona slāni. Ja ozona slānis ir bojāts, zemi, augus un dzīvniekus apdraud ultravioletais starojums.
Problēma
Zviedrijā un vairākās citās valstīs cilvēki vēlas ierobežot bīstamo vielu nokļūšanu gaisā. Ir parakstītas dažādas starptautiskās vienošanās, kurās valstis uzņemas pazemināt izplūdes gāzu līmeni. Vienošanās par sēru tika noslēgta, lai samazinātu tā izplūdi līdz 30 % laika posmā no 1980. līdz 1993. gadam. Zviedrija šo līmeni nav pārsniegusi.
Slāpekļa un oglekļa dioksīda emisiju kontrole ir sarežģītāka. Zviedrija nav spējusi pazemināt slāpekļa izplūdes līmeni tik daudz, cik paredzēja noslēgtā vienošanās. Klimata konvencijā, kuru Zviedrija ir parakstījusi, ir teikts, ka oglekļa dioksīda līmenis 2000. gadā nedrīkstētu pārsniegt to līmeni, kāds bija 1990. gadā. Diemžēl oglekļa dioksīda izplūdes līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis, tādēļ būs grūti sasniegt paredzēto līmeni.
Problēma
Sēra samazināšana ir bijusi sekmīga. Ierobežot slāpekļa un ogļskābās gāzes emisiju izrādījies daudz sarežģītāk.
Mēs visi esam atkarīgi cits no cita. Lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, strādāt vienatnē nav iespējams. Veikala īpašnieks ir atkarīgs no labi informēta pircēja un videi draudzīgas rīcības lauksaimniecībā, iepakojuma ražošanā utt. Tāpēc cilvēkiem, uzņēmumiem un vietējai pašvaldībai ir jāsadarbojas. Jums jāspēj pamatot, kāpēc esat izvēlējušies konkrēto vērtējumu un kas vēl būtu jāpaveic, lai saņemtu augstāko atzīmi. Izvērtējumu vēlāk var izmantot, lai pamatotu savu viedokli par darbību vietējā līmenī. Tā kā ikviens vērtējums ir subjektīvs, tas ir rūpīgi jāapsver.
Temperatūra kāpj
Vai zinājāt, ka katrs brauciens ar auto uz darbu palielina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzumu? Lielākais ļaunums ir ogļskābā gāze jeb CO2, kas kopā ar saules enerģiju atmosfērā pastiprina zemeslodes uzkaršanu. Tādējādi siltumnīcas efekts ap zemeslodi, kas nodrošina dzīvību uz tās, pēdējo pārdesmit gadu laikā pastiprinājies un dzīvības procesus sāk apdraudēt.
Ko tas nozīmē? 20. gadsimta laikā gada vidējā temperatūra uz Zemes pieaugusi par 0,6 grādiem, Eiropā kāpums bijis lielāks – par 0,9 grādiem. Šis ir straujākais kāpums Zemes pastāvēšanas pēdējos 450 000 gados. Turpinot līdzšinējo cilvēka saimniecisko darbību, zinātnieki prognozē, ka šajā gadsimtā temperatūra kāps vēl par 1,4 līdz 5,8 grādiem globālā mērogā, Eiropā – vidēji par 2 līdz 6,3 grādiem. Pat ierobežojot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi, aprēķināts, ka ledāju kušana un nokrišņi nākamā gadsimta laikā jūru un okeānu līmeni uz Zemes cels par 0,09 līdz 0,88 metriem. ES teritorijā, kur ar jūras ūdeņiem robežojas 89 000 kilometru, plūdu draudiem pakļauti 68 miljoni cilvēku. Globālā mērogā lielākās cietējas būs nelielas saliņas, kas vispār varētu pazust zem ūdens, piemēram, Maldivu salas, bet no Bangladešas varētu nozust līdz 50% teritorijas.
Temperatūras celšanās ieviesīs pārmaiņas arī saimnieciskajā darbībā, pirmkārt jau lauksaimniecībā. Zinātnieki konstatējuši, ka jau pēdējo 20 gadu laikā augu veģetācijas periods pieaudzis vidēji par desmit dienām. Ieguvēji, iespējams, būs Vidus- un Ziemeļeiropas lauksaimnieki, jo siltāks klimats uzlabos saimniekošanu. Tas nozīmē, ka zemeslodes ziemeļdaļā ražas sezona pastiepsies garāka un pieaugs kultivētās platības. Taču zemeslodes dienviddaļas saimnieciskā dzīve piedzīvos panīkumu ūdens trūkuma dēļ. EK atzīmē, ka, piemēram, 2003. gada karstās vasaras dēļ daudzas Eiropas dienvidvalstis zaudēja kopumā 30% ražas. Nav garantēts, ka ražas zudumus dienvidos spēs kompensēt ražas pieaugumi ziemeļos, kur savukārt to var postīt aizvien biežāki plūdi, vētras un citas kataklizmas. Tā rezultātā šā gadsimta laikā, temperatūrai kāpjot par 2,5 grādiem, pārtikas trūkums var apdraudēt vismaz 50 miljonus cilvēku.
Temperatūras kāpums radīs pamatīgu slodzi veselības aprūpes sistēmai. Jau 2003. gadā Anglijā, Francijā, Itālijā un Portugālē karstuma izraisīto veselības sarežģījumu dēļ mira apmēram 26 tūkstoši cilvēku. EK savā ziņojumā piemin, ka klimata izmaiņas varētu samazināt saslimstības un nāves gadījumu skaitu ziemas periodā, taču vasaras periodā cietušo skaits varētu sasniegt pat simt tūkstošus iedzīvotāju Eiropā vien.
Vai jums šķiet, ka ar encefalītu inficētās ērces vairojas nepļautās zāles vai kādas citas neizdarības dēļ? Nē. EK kā vienu no klimata pārmaiņu izraisītām briesmām piemin arī infekcijas slimību pieaugumu. Tiek atzīmēts, ka pirmais cietējs Eiropas mērogā ir Baltijas reģions, kur aizvien siltākās ziemas un mitrās vasaras veicina ērču encefalīta un Laima slimības izplatību. Par maniakālajiem knišļu bariem Latgalē un zāģlapsenēm Kurzemē EK pagaidām vēl viedokļa nav.
Pārmaiņas gaidāmas arī dabā. Jau šobrīd tiek prognozēts, ka temperatūras kāpums par vienu grādu no zemeslodes izdzēsīs 10% no tās pašreizējās ekosistēmas. Sērīgāka aina gaidāma, ja vidējā temperatūra uzkāpj līdz diviem grādiem. Tad izzušana draud ne tikai leduslāčiem, bet arī citiem ziemeļu un arī dienvidu dzīvniekiem, kopumā iznīkšanas draudi skars 15 līdz 20% no pasaules ekosistēmas.
Ja dabas daudzveidības samazināšanās draudi jūs atstāj vienaldzīgus, tad plūdu briesmas satrauc ikvienu. Jau šopavasar Latvijā pieredzējām, ko nozīmē pārplūdusi Daugava. Esiet mierīgi, EK arī šo gadījumu klasificēs kā siltumnīcas efekta izraisītu. Plūdi tiek uzskatīti par vistipiskākajām klimata izmaiņu sekām. No 1998. līdz 2002. gadam plūdi bija 43% no visām dabas katastrofām. Eiropā šajā laikā notika apmēram 100 plūdi, kuros bojā gāja 700 cilvēku. Jārēķinās, ka temperatūras pieaugums nākotnē plūdu briesmas krietni pastiprinās – tai kāpjot par 1,4 grādiem, plūdi apdraudēs 10 miljonus cilvēku Eiropā, bet kāpums par 3,2 grādiem plūdu riskam pakļaus 80 miljonus.
Mēs kā ziemeļnieki varētu priecāties – siltumnīcas efekts varētu uzlabot mūsu skarbo klimatu...
Nekā. Globālās klimata izmaiņas mūsu platuma grādos nozīmē lēnu ziemas un vasaras sezonas temperatūru izlīdzināšanos, tas ir – ziemas kļūst siltākas, vasaras – slapjākas. Šis apstāklis ļāvis zinātniekiem prognozēt, ka līdz 2070. gadam ziemeļdaļā, piemēram, upju noteces pieaugs par 50%, bet dienvidos ūdens apjoms upēs par šādu pašu apjomu samazināsies.
Klimata glābšanas konferencē tās dalībniekus gan neviens no zinātniekiem nebiedēja ar visļaunāko klimata izmaiņu radīto draudu Eiropai – siltās Golfa straumes atdzišanu un apstāšanos, kas Ziemeļeiropas klimatu padarītu vēl nebaudāmāku un aukstāku, nekā tas ir pašlaik.
ES dara, ko var
Tas, ka tropiskās vētras, plūdi un citas dabas nelaimes gaidāmas aizvien biežāk un tur vainojami esam mēs – cilvēki, skaidrs tapa jau sen. Cilvēki vēlas ērtības, kas nav iespējamas bez industriālās attīstības. Tā savukārt rada vidē neskaitāmus piesārņojuma veidus, no kuriem lielākā daļa pastiprina siltumnīcas efektu ap Zemi. Noskaidrots, ka ES teritorijā 28% no piesārņojošajām gāzēm rada enerģētikas uzņēmumi, 21% transports, 20% rūpniecība, 17% piesārņojuma nāk no mūsu mājsaimniecībām, 10% rada lauksaimniecība un četrus procentus – citi piesārņojuma avoti.
Lai glābtu Zemi no pastarās dienas, jau 1992. gadā pasaules valstu līderi Riodežaneiro vienojās par piesārņojuma līmeņa samazināšanu, tādējādi cerot uz siltumnīcas efekta mazināšanos. Nedaudz vēlāk tika atzīts, ka ar Riodežaneiro parakstīto konvenciju vien būs par maz, lai glābtu pasauli, tādēļ politiķi pēc ANO ierosinājuma 1997. gadā Japānas pilsētā Kioto parakstīja jau citu, konkrētāku vienošanos.
Kaut vienošanās parakstīta, kā redzams, jau sen, tā spēkā stājās tikai šā gada 16. februāri. Iemesls šādam kavēklim bija fakts, ka Kioto protokolu ilgstoši neratificēja vairākas lielvalstis, kas rada lielu vides piesārņojumu. Krievijas jāvārds pērn bija izšķirošais Kioto protokola iedzīvināšanai. Jāpiebilst, ka viena no lielākajām atmosfēras piesārņotājām – ASV – Kioto protokolu atsakās ratificēt, aizbildinoties ar pārāk lieliem izdevumiem tā īstenošanā, kas var kaitēt ekonomikai.
Kā plānots glābt pasauli? Kioto protokolu parakstījušās valstis vienojušās, ka līdz 2012. gadam globālā mērogā siltumnīcas efektu pastiprinošais piesārņojums vidē tiek samazināts kopumā par 5,2% salīdzinājumā ar 1990. gadu. ES mērķis – samazināt piesārņojumu kopumā par 8% un panākt, lai temperatūra gadsimta laikā nekāptu vairāk kā par diviem grādiem.
ES lietas nopietnību sapratusi jau sen, jo jau kopš pagājušā gadsimta beigām ES teritorijā daudz darīts vides uzlabošanā – sākot no atkritumu šķirošanas un beidzot ar jaunu videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanu rūpniecībā. Šie darbi vainagojušies ar faktu, ka gaisa piesārņojums jau 2002. gadā 15 veco ES dalībvalstu teritorijā bija sarucis par gandrīz 3% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Viskrasāk sarucis piesārņojums no atkritumu saimniecības, rūpniecības, lauksaimniecības un enerģētikas nozares, protams, ne bez ieguldījumiem.
Tiesa, transporta nozares piesārņojums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni kāpis par 22%.
Pievienojoties jaunajām dalībvalstīm, ES 2004. gadā kopumā jau sasniegts deviņu procentu piesārņojuma samazinājums. Tiesa, ne jau tādēļ, ka ieguldītas milzu investīcijas videi tīrās tehnoloģijās, bet gan pateicoties ekonomiskajam pagrimumam jaunajās ES valstīs. Tas ir – slēgtas neskaitāmas videi kaitējošas rūpnīcas, kas vides piesārņojumu jaunajās valstīs samazināja nevis par sākotnēji plānotajiem vidēji sešiem līdz astoņiem procentiem, bet par 30 līdz 60 procentiem no 1990. gada līmeņa.
Tiesa, šie rādītāji vēl nenozīmē, ka ES Kioto protokola nosacījumus jau izpildījusi. Piesārņojuma līmeni pasaules priekšā solījusies samazināt individuāli katra ES dalībvalsts.
Stādiet mežus, ejiet kājām!
Piesārņojuma samazināšanai ES sacerēti dažādi scenāriji. Taču kopumā tie paredz investīcijas videi draudzīgās, elektrību taupošās tehnoloģijās, ko plānots atbalstīt ar dažādiem atbalsta pasākumiem no ES budžeta. Lieli darbi ieplānoti enerģijas ieguvē ar atjaunojamo dabas resursu palīdzību. Pašlaik ES tikai 12,7% enerģijas iegūst ar saules, vēja, biogāzes u.c., taču līdz 2010. gadam plānots sasniegt jau 21% līmeni. Lai samazinātu katastrofāli augošo CO2 līmeni no automašīnām, ES, Korejas un Japānas autoražotāji vienojušies ražot auto, kas izdala par ceturtdaļu mazāk piesārņojuma salīdzinājumā ar 1995. gadā ražotajiem auto. Par lielu problēmu tiek uzskatīta aviācija, kas ir viens no lielākajiem CO2 piesārņojuma radītājiem transporta nozarē. Katru gadu lidojumu skaits ES pieaug par 9%, krietni audzējot CO2 izmešu daudzumu. Zinātnieki vienojušies nopietni strādāt pie videi draudzīgu aviācijas dzinēju radīšanas, bet EK jau izskanējusi ideja ieviest vides nodokli lidsabiedrībām.
Eiropas Komisija pat izstrādājusi ieteikumus, ko katram no mums darīt, lai samazinātu siltumnīcas efektu. Tā, piemēram, gatavojot karstos dzērienus, ūdeni vāriet tik ilgi, cik nepieciešams, un ne minūti ilgāk. Dušā nelietojiet pārāk karstu ūdeni un nemērcējieties tajā stundām. Bez vajadzības neatstājiet ieslēgtus televizorus un datorus, mobilos telefonus lādējiet tik ilgi, cik tiem nepieciešams. Nepārkuriniet dzīvojamās telpas. Turiet dzīvoklī vismaz trīs nelielus istabas augus, jo tie jūsu dzīves laikā spēs neitralizēt vienu tonnu CO2 utt.
Taisnības labad jāsaka, mēs, Latvijā, nemaz neesam tie lielākie dabas piesārņotāji. Droši varam ar pirkstu bakstīt eiropiešiem vēderā un prasīt – kādēļ mums ar orkāniem, pārplūdušu Daugavu, knišļu bariem, indīgām ērcēm un citām klimata izmaiņas radītām kataklizmām jāmaksā par jūsu ērtībām? Kamēr Eiropas attīstītās valstis cīnās par katra procenta desmitdaļu piesārņojuma samazināšanā, Latvijā gāzu izmešu daudzums salīdzinājumā ar 1990. gadu sarucis par 60%. Pirms 15 gadiem Latvijas CO2 izmešu daudzums bija 29 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Kioto protokols noteica, ka līdz 2012. gadam mums šis izmešu daudzums jāsamazina par astoņiem procentiem jeb līdz 26 miljoniem tonnu. Solījumu izpildījuši esam jau sen – 2000. gadā Latvija no savām katlumājām, rūpniecības uzņēmumiem un citiem piesārņojuma avotiem gaisā izlaida tikai 9 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta.
Tas Latvijai dos iespēju nopelnīt, jo Kioto protokols paredz tirdzniecību ar iespēju vairāk piesārņot. Katrai valstij tiek piešķirtas piesārņojuma kvotas, kuras uzņēmumi un valstis, kas piesārņo mazāk, var pārdot tām valstīm un uzņēmumiem, kas savas kvotas pārpilda. Latvijas kvota 2005. – 2007. gadam ir 13 706 012, kas sadalīta 91 uzņēmumam, galvenokārt katlumājām. Mūsu valstī gan kvotu tirdzniecības shēma nav izstrādāta, taču Eiropā tā sāka darboties jau pērn. Atkarībā no gadalaika iespēja piesārņot vidi ar tonnu CO2 jeb viena kvota ES biržās maksā no 7 līdz pat 17 eirām. ES kopumā kvotas piešķirtas 12 000 uzņēmumu. To, ka kvotu tirgus, kaut sarežģīts, tomēr ES darbojas, liecina fakts, ka tirdzniecības apjomi kopš gada sākuma kāpuši 3,5 reizes.
Siltumnīcas efekts
(Foto: Notat) (Photo: Notat)
Tiek uzskatīts, ka siltumnīcas efekts pasaules mērogā izraisa temperatūras celšanos, kas paredzēta no 2 līdz 6 grādiem nākamo 100 gadu laikā. Siltumnīcas efektu izraisa “siltumnīcefekta gāzes”. Kioto Protokols (Kyoto Protocol) ir nodrošinājums šādu gāzu izplūdes samazināšanai. ES un dalībvalstis piedalās Kioto Konvencijā (Kyoto Convention) par klimata pārmaiņām un nožēlo, ka ASV atteikusies to parakstīt.
Piezīmes
Saskaņā ar Eiropas vides aģentūras (European Environment Agency, EEA) ziņām siltumnīcefekta gāzu izplūde 2001. gadā bija par 1 % vairāk nekā 2000. gadā. Tas savukārt padara ES solījumus Kioto protokolā par neizpildāmiem.
