Šis tas par piramīdām

Mūsdienu cilvēka izpratnē viens no spilgtākajiem Ēģiptes arhitektūras pieminekļiem ir piramīdas. Īstenībā tās ir lielas kapenes, atšķirībā no Divupes pakāpienveida piramīdām, kas izmantotas kā pamatnes tempļiem.

Visvairāk piramīdu tika uzcelts Senās valsts laikā. Sevišķi slavenas ir lielās piramīdas Gizas pilsētas tuvumā. Lielākā un vecākā no tām faraona Heopsa piramīda ir 146 metrus augsta. Nākamā lielākā celta viņa dēlam Hefrēnam . Trešā, mazāk iespaidīgāka (62 metrus augsta), bijusi valdnieka Mikerina kapa vieta.

Piramīdu celtniecībai patērēta kolosāla enerģija, kas prasījusi visas valsts iespēju mobilizāciju. Pēc Hērotoda datiem, Heopsa piramīda celta 30 gadus, no kuriem pirmie 20 veltīti ceļu būvniecībai, materiālu un būvlaukuma sagatavošanai. Piramīda ir 6,5 miljonus tonnu smags akmens bluķu krāvums. Katrs no bluķiem sver no 2 līdz 15 tonnām. Piramīdas malas ir 233 metrus garas, un tās atšķiras savā starpā tikai par kādiem 20 centimetriem. Šobrīd Heopsa piramīdas augšgals ir nedaudz nodrupis. Senatnē tā iespējams bijusi vēl augstāka. Piramīdas sāni bijuši noklāti ar slīpētām kaļķakmens plāksnēm, kas saulainā laikā mirdzēja jau pa gabalu.

Nav īsti skaidrs, kā tika pacelti lielie 2,5 tonnas smagie akmens bluķi līdz piramīdas galotnei. Iespējams, ka piramīdām apkārt sanesa milzīgu, slīpu kalnu no smiltīm, pa kuru akmeņi pārvietoti augšup. Smilšu kalnu pēc darbu pabeigšanas noraka. Visas piramīdas ir precīzi orientētas pēc debespusēm.

Par piramīdu būvniecību izteiktas dažādas hipotēzes un teorijas, pat fantastiski minējumi. Šīs celtnes ir tā laika tehnikas meistardarbs,...