Skaņas ierīces

Telefonus savā starpā savieno telefonu tīkls. Vienkāršākajā variantā tie ir divi vadi starp diviem telefoniem (un baterijas abos galos). Šī ir visvecākā tehnoloģija un te nav vajadzīga (nav iespējama) telefonu centrāle. Ja no vienas vietas bija nepieciešams piezvanīt uz vairāk kā vienu vietu, bija nepieciešams attiecīgs skaits telefonu un telefonu līniju.

Telefonu tīkls sastāv no telefoniem (gala ierīcēm), telefonu centrālēm un vadiem, kas tos visus savieno kopā. Parasti savienojumi starp telefonu centrālēm atšķiras no savienojumiem starp centrālēm un telefonu aparātiem. Telefoni un to savienojumi ar centrālēm ir vecākās tehnoloģijas, jo tur ir jānodrošina atpakaļsavietojamība (lai pie

jaunās konstrukcijas centrāles varētu pieslēgt vecos telefonus)(veco telefonu aparātu nomaiņa uz jauniem var būt dārga un administratīvi ķēpīga padarīšana).

Telefonu centrāle ir sistēma, kas savieno telefonu līnijas zvanu laikā. Centrāles savieno ar telefoniem lietojot telefonu līnijas un centrāles savieno savā starpā ar speciālām, lielas caurlaidības telefonu līnijām. Savienojumi starp centrāli un telefoniem parasti ir analogi. Savienojumi starp centrālēm ir digitāli. Eksistē arī digitālais telefonu pieslēgšanas standarts (ISDN), bet tas Latvijā nav īpaši populārs. Telefonu centrāle arī nodrošina telefonu aparātu barošanas spriegumu.

Telefonu aparātus parasti pie centrālēm pievieno ar divu vadu līniju, kas pārvada signālus abos virzienos un nodrošina telefona aparātam barošanas spriegumu. Telefonu centrāļu savienošanai parasti lieto vai nu optiskos kabeļus (optiskā šķiedra), radiolinkus (lielākoties mobilo telefonu tīklos, bet ne tikai) vai nelielos attālumos četru vadu līniju, kur pa vienu pāri signālu sūta uz vienu galu, bet pa otru uz otru (šīs līnijas nenodrošina barošanas spriegumu). Šāda veida līnijās parasti ieblīvē vairāku parasto telefonu līniju signālus. (piem. 4 vadu E1 līnijā ievieto 30 parasto telefonu līniju signālus un 60 vadu vietā var iztikt ar 4).

• skaļruņa (tos abus iebūvē klausulē (dažreiz visu aparātu iebūvē klausulē)),

• līnijas intefeisa (transformators un vēl šis tas),

• ciparripas vai tastatūras (to lieto lai ievadītu zvanāmo telefona numuru)

• Zvanot. Sākumā paceļ klausuli, un ievada numuru (ar ciparripu vai tastatūru). Centrāle tad mēģina savienot ar attiecīgo numuru.

Paceļot klausuli, slēdzis pieslēdz klausuli un tastatūru (ciparripu). Zvans paliek pieslēgts visu laiku. Zvanam ir relatīvi liela pretestība, pārējām telefona daļām ir mazāka pretestība. Paceļot klausuli, izmainās telefona pretestība un pēc tā centrāle nosaka, ka ir pacelta klausule.