Skaņdarbu analīze (J S Bahs - Prelūdija no svītas Nr 1 , Deivids Popers - Elēģija , Henrijs Ekls - Sonāte sol minorā )

Šo skaņdarbu ir uzrakstījis Johans Sebastiāns Bahs (1685. 1750.) vācu komponists, kapelmeistars/diriģents, ērģelnieks, klavesīnists, ērģelmeistars, muzikologs, baroka stila un laikmeta pārstāvis. Tā laikabiedri ir Antonio Vivaldi, Georgs Frīdrihs Hendelis, Klaudio Monteverdi utt. 1.2. Galvenie Baha daiļrades žanri bija:

Mesas, pasijas, korāļi, oratorijas, kantātes, instrumentālā mūzika (koncerti, svītas, LTK, angļu svītas, franču svītas), tai skaitā darbi stīgu instrumentiem solo un orķestrim (4 uvertīras, 6 “Brandenburgas” koncerti, koncerti solo instrumentam ar orķestri, 3 koncerti vijolei ar orķestri, koncerts divām vijolēm ar orķestri, 6 sonātes un partitas vijolei, 7 sonātes vijolei un klavesīnam)

Ļoti muzikāli izteiksmīgs skaņdarbs. Tam piemīt romantisks, nepastāvīgs raksturs. Nemitīga jautājuma klātbūtne. Šo raksturu palīdz veidot sekojošie mūzikas izteiksmes līdzekļi:

Melodijas veids Viļņveidīgs, vilņi plaši diapazonā vairāk par oktāvu Skaņdarba laikā sastopami gammveida elementi, slēptā polifonija.

Temps (agoģika) Moderato, vidējs temps. Izpildījuma laikā pieļaujamas agoģiskās novirzes.

Dinamika Plašs dinamiskais diapazons (no pp līdz ff). Emocionāli svarīgajos momentos sastopami dinamikas līmeņa kritumi no ff uz subito piano. Emocionāli mierīgos momentos dinamika ilgstoši turās zemā dinamiskajā līmenī (pp, p)

Skaņkārta Mažors (sol). Gaiša, cerīga. Sastopamas novirzes no pamattonalitātes.

Taktsmērs 4/4. Visa skaņdarba garumā izturēts viens taktsmērs.

Šo skaņdarbu klausījos Mišas Maiska, Yo Yo Ma un Mstislava Rostropoviča izpilījumos.

Maiska izpildījumam ir raksturīgs tas, ka pārsvarā puse takts tiek spēlēta ar vienu lociņu (legato), kas atšķir to no Yo Yo Ma, M. Rostropoviča un mana izpildījuma.