Skaņuplates
"Protams, mūziku neierobežotos daudzumos var ielādēt no interneta, pārrakstīt no diska diskā, bet tad pazūd prieks šo mūziku klausīties, atskaņot vēlreiz un vēlreiz, apskatīt mūziķu radīto vāka noformējumu," pieprasījumu pēc skaņuplatēm komentē Janeks Freunds, Rīgā pagaidām vienīgā plašu veikala "Record store" īpašnieks. "Mūzika no datora ir "plastmasīga", tai nav nekā personiska. Tomēr atzīstu, ka tikai īsti melomāni saprot – kvalitatīvu mūziku vajag arī kvalitatīvi klausīties. Mūsdienās skaņuplates ir elitārs mūzikas klausīšanās veids."
Rodas jautājums – vai šī nav kārtējā kaprīze, mārketinga nolūkos radīts triks, ķeršanās pie pēdējā salmiņa, lai lielās mūzikas ierakstu kompānijas varētu vēl gūt ienākumus no tūlīt zūdošā mūzikas ierakstu biznesa, ko pamazām, bet pamatīgi pārņem interneta radītās iespējas, vai arī plates ir viena no vērtībām, kas nenovecos?
Vinila plates kā mūzikas saglabāšanas formāta vēsturiskā attīstība sākās pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē ASV paralēli džeza mūzikas uzplaukumam, aizvietojot līdz tam ierasto metāla plati. Laika gaitā aizvien tika veikti uzlabojumi, gan palielinot vinila plates skanējuma ilgumu, gan uzlabojot to ražošanas procesu.
Skaņuplates ieraksta oriģinālā skaņa ir analoga. Tā kā skaņa ir svārstība, tad bija jāizgudro ierīce, kas varētu tās atcerēties un atjaunot. Lai noklausītos ierakstu, atskaņotāja adatai ir jāslīd pa skaņuplati un jāsvārstās. Atskaņotājs šīs svārstības pārveido dzirdamajā skaņā. Turpretī ciparu ierakstu tehnoloģijas radītā digitālā skaņa ieraksta procesā zaudē daļu sākotnējās informācijas un tālāk, jau atskaņojot, tā izskan nepilnīgi. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā to pārbaudīt mājas apstākļos, ir atskaņot klusumu. Skaņuplašu izpildījumā tas izskan piesātināts un pūkains, bet digitālajā atskaņojumā klusums atgādina tukšu un nedzīvu skaņas vakuumu.
Plašu panīkumu ietekmēja mūzikas virzienu attīstības tendences: septiņdesmito gadu beigās modē nāca elektroniskie mūzikas instrumenti, kuri labāk skanēja ciparu ierakstā – tātad CD. Ciparu ierakstu tehnoloģijas pirmsākumi gan meklējami vēl 1967. gadā Japānā, taču masveida izplatību guva tikai septiņdesmito gadu beigās.
... un nākotnes
Tā nu lielākie elektrotehnikas ražotāji masveidā pārgāja uz CD atskaņotāju ražošanu un publika bez īpašiem iebildumiem tos pieņēma. Jau 1979. gadā tika izveidots vienotais ciparu ierakstu standarts, kurš derēja arī visām ierakstu studijām. Rezultātā astoņdesmito gadu vidū skaņuplates gandrīz pilnībā tika izstumtas no tirgus. Tomēr no daudzu mūzikas mīļu, sevišķi dīdžeju kolekcijām, skaņuplates tā arī nav izzudušas un mūsdienās iegūst pavisam jaunu vērtību. Noguruši no perfektās mp3, CD un vēl kādām tur skaņām, melomāni atgriežas pie klasiskām vērtībām. Nu jau katrs sevi cienošs klubs un dīdžejs, sevišķi elektroniskās un hip hop mūzikas piekritējs visā civilizētajā pasaulē pāriet uz skaņuplatēm. Arī pašu valstī pēdējā laikā ir mūziķi, kas izdevuši savus albumus ne tikai CD vai mp3 formātā, bet arī platēs, piemēram, "Goran Gora", "Mona de Bo" un "Martin Confused".
Iespējams, nākotnē lielveikalos blakus CD un DVD plauktiņiem atradīsim arī atsevišķu plauktiņu skaņuplatēm. Elektrotehnikas veikalos arī parādījušies jaunākās tehnoloģijas skaņuplašu atskaņotāji, kuru cena salīdzinājumā ar padomju laikā nopērkamajiem gan ir daudz augstāka.
Skaņuplatēs (kopskaits: 5600) interesentiem piedāvājam simfoniskās mūzikas, operu un koru mūzikas, tautas, estrādes, kinomūzikas ierakstus. Daudzas no skaņuplatēm ir unikālas ar to, ka attiecīgais ieraksts ir saglabājies tikai skaņuplates formātā. Lietotājiem ir iespēja izvēlēto skaņuplati noklausīties uz vietas fonotēkā
Skaņuplates atskaņotājs
