Šķīrējtiesas izveidošana
Strīdu izšķiršana šķīrējtiesā nav uzņēmējdarbība.
Šķīrējtiesas jēdziens un veidi Latvijā.
Pastāvīgo šķīrējtiesu izveidošanas kārtība.
Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi.
StarptautiskĀ šĶĪrĒjtiesa jeb arbitrĀža.
ArbitrĀžas kĀ starptautisko strĪdu izšĶiršanas metodes vĒsturiskĀ attĪstĪba.
Valstu pamatnormas par arbitrĀžu LatvijĀ.
KonvenciĀlo normu attĪstĪba par starptautiskajĀm arbitrĀžĀm.
Latvijas šĶĪrĒjtiesas.
LTRKŠ adrese ir Brīvības bulv. 21 , LV.
Viena šķīrējtiesneša honorārs var būt no Ls 40 līdz.
ArbitrĀžas atrunas.
ArbitrĀžas izveidošana.
Tomēr arbitru skaits dažādās starptautiskajās šķīrējtiesās var būt dažāds.
ArbitrĀžas lĒmums un tĀ spĒks.
Pusēm jāpielieto ICSID Vašingtonas noteikumi.
IzmantotĀ literatūra.
Juris Bojārs “ Starptautiskās Privāttiesības ” 1998 , apgāds “ Zvaigzne ABC ”.
•Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesa var darboties arī pastāvīgi.
•Pastāvīgā šķīrējtiesa darbojas uz statūtu vai nolikumu pamata, bet šķīrējtiesa konkrēta strīda izšķiršanai tiek izveidota likumā noteiktajā kārtībā.
•Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot juridiskās personas, kas par tās izveidošanu paziņo tieslietu ministrijai.
Civiltiesiskos strīdus izšķir ne tikai likumā “Par tiesu varu” norādītās valsts tiesu iestādes, bet arī šķīrējtiesas. Šķīrējtiesneša vai šķīrējtiesas nolēmums kā strīda noregulējuma paņēmiens vēsturiski uzskatāms par senāku nekā valsts tiesu institūciju nolēmumi.
Modernajā sabiedrībā šķīrējtiesas (arbitrāžas, arbitrāžas tiesas) ir plaši atzīts un izmantots mantisko strīdu noregulēšanas veids ne tikai valstu iekšējās nacionālajās civilajās un komerciālajās attiecībās, bet arī starptautiskajā tirdzniecībā.
Šķīrējtiesa ir nevalstiska jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas. Ir juridisks pamats divu veidu šķīrējtiesu veidošanai. Šķīrējtiesa, pirmkārt, var tikt izveidota viena konkrēta strīda izšķiršanai (ad hoc šķīrējtiesa). Otrkārt, var būt izveidotas pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas (pastāvīgās šķīrējtiesas).
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidotas vairākas pastāvīgi darbojošās šķīrējtiesas. Redzamākās no tām ir: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa (izveidota 1991. gadā), Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa (izveidota 1993. gadā), Rīgas Starptautiskā jūras arbitrāža (izveidota 1995. gadā), Rīgas Starptautiskā šķīrējtiesa (izveidota 1996. gadā), Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa (izveidota 1996. gadā).
Pastāvīgu šķīrējtiesu var izveidot viena vai vairākas juridiskas personas, taču pati šķīrējtiesa uzskatāma par relatīvi autonomu veidojumu, kurš darbojas pēc saviem statūtiem vai nolikuma. Pastāvīgai šķīrējtiesai ir savas vadības institūcijas (padome, valde u.tml.), zīmogs, nošķirtas darbības funkcijas.
Kaut arī šķīrējtiesa par strīda izšķiršanu iekasē tiesvedības maksu un izmaksā šķīrējtiesnesim honorārus, tās darbība, kā likumā īpaši uzsvērts, nav uzņēmējdarbība. Pēc sava rakstura šķīrējtiesu darbība pielīdzināma zvērinātu advokātu un notāru darbībai.
2)kas saistīts ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām vai ar likumu aizsargātām interesēm;
3)par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā un nekustamu īpašumu, ja strīda dalībnieku vidū ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamu lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
4)kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
Pastāv divi galvenie alternatīvi strīdu izšķiršanas starptautiskās justīcijas veidi- starptautiskā arbitrāža jeb šķīrējtiesa (Latvijas likumdošanā parasti lieto terminu- šķīrējtiesa) un starptautiskā tiesa.
Šķīrējtiesas kā strīdu izšķiršanas metodi pielieto gan starptautisko publisko, gan SPT, gan iekšējo civiltiesisko strīdu izšķiršanai vienas valsts ietvaros (izņemot ģimenes un mantošanas tiesību sfēru, kur strīdus izšķir tiesas).
