Skolotājas Janīnas Gržibovskas (Savickas ) dzīves ceļš

1929. gads. 19. oktobra zeltītā rudens rīts. Pildas pagastā Tribuhu ciemā 20 hektāru saimnieka Voiceha (1865. gads) un viņa sievas Solomejas (1884. gads) Savicku ģimenē priecīgs notikums: saules gaismu ieraudzīja tik ļoti gaidītais ceturtais bērns meitene, kurai deva vārdu Janīna. Iepriekšējie bērni bija puikas Antons (1927. gads), Ignats (1921. gads), Viktors (1920. gads). Divus gasus vēlāk, tas ir, 1931. gadā piedzima otra meitene Anna. Mūsu paprāvajā, draudzīgajā ģimenē vēl rosījās mātes māte Marija Rudziša, kura nodzīvoja ilgu mūžu apmēram 100 gadu (Dzimšanas dokumenta nebija.).

Tā kā zemes platība bija pietiekami liela un vecāki augstu vērtēja darba tikumu, no mazām dienām tikām radināti darbam. Strādāju un pratu visus zemes darbus, izņemot aršanu. Vecāku darba mīlesatību visi berni esam pārmantojuši savai dzīvei. Vēl tagad jūtos labi, rakņājoties pa zemi savā vasarnīcā. Šķiet, ka no zemes saņemu Dieva svētību.

Skolas gaitas uzsāku sešu gadu vecumā 1935. gadā Tribuhu pamatskolā. No 1939. gada līdz 1943. gadam mācījos Pildas 2. pamatskolā, no 1944. gada līdz 1949. gadam mācījos Lidzas vidusskolā.Augstāko izglītību LNU Filoloģijas fakultātē Latviešu valodas un literaturas nodaļā esmu ieguvusi neklātienes ceļā.

Vecāki bija reliģiozi cilvēki, īpaši vecmamma. Šajā garā tikām audzināti arī mēs, bērni. Katru svētdienu baznīcas zvani aicināja mūs uz Ņukšu dievnamu, lūdzāmies arī mājās. Vidusskolas gados katru rītu, ejot uz skolu, vispirms iegriezos Ludzas baznīcā saņemt Dieva svētību dienai.